Žižeks pret Pītersonu – Alvis Hermanis JRT iestudējis «Gadsimta dueli»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Jaunajā Rīgas teātrī 11. oktobrī būs pirmizrāde režisora Alvja Hermaņa iestudējumam "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis". Tās centrā ir divi mūsdienu pasaulē populāri intelektuāļi – slovēņu filozofs, marksists Slavojs Žižeks un kanādiešu psiholoģijas doktors, konservatīvās domas pārstāvis Džordans Pītersons. Izrādes iedvesmas avots ir pirms dažiem gadiem notikusī abu publiskā diskusija Toronto, kas sapulcināja milzīgu auditoriju, un, kaut arī bija nodēvēta par divkauju, noritēja miermīlīgā gaisotnē. Arī izrāde veidota kā abu intelektuāļu diskusija, un viņu lomās iejūtas aktieri Vilis Daudziņš un Kaspars Znotiņš.

Žižeks pret Pītersonu – Alvis Hermanis JRT iestudējis «Gadsimta dueli»
00:00 / 05:42
Lejuplādēt

Izrādē dzirdamo diskusiju veido kolāža no Slavoja Žižeka un Džordana Pītersona tekstiem par daudzām šobrīd ļoti aktuālām un karstām tēmām, to vidū politkorektums, cilvēktiesības, migranti, ekoloģija, vārda brīvība, vienlīdzības ideja un vēl citas.

Aktieri abu akadēmiķu tēlos iemiesojas gan ar īpaši izveidotu vizuālu līdzību, gan atveidojot arī katra specifisko runas manieri.

Izrāde ir mēģinājums palūkoties uz pasauli no divu dažādu domātāju viedokļa vai, kā saka aktieris Vilis Daudziņš, – atvērties paradoksiem, jo viņa atveidotais Žižeks ir izcils paradoksu meistars: "Žižeks ir provokators. Viņam patīk lekties, viņam patīk uzspridzināt kaut kādu rāmu dīķi, rāmu vidi, viņš ir revolucionārs, kā jau pienākas kreisajiem. Un līdz ar to no šīs uzirdināšanas, no šī sprādziena tās šļakatas, kas šķīst uz visām pusēm, tās ir ļoti interesantas, viņš ir paradoksu meistars. Viņš visu laiku piedāvā paskatīties uz mums zināmām lietām, piemēram, uz politkorektumu, no pavisam citas puses. Piedāvā citu dimensiju, citu perspektīvu."

Konservatīvās domas pārstāvim, psiholoģijas doktoram Džordanam Pītersonam ir miljoniem sekotāju un skatījumu sociālajos tīklos, viņa lekcijas klātienē pulcina pilnas zāles un arēnas, savās izpausmēs viņš ir pilnīgi pretējs nepieradinātajam Žižekam, ieturēts, nosvērts un solīds. Pītersona lomas atveidotājs izrādē Kaspars Znotiņš viņa milzu popularitāti skaidro ar spēju iznākt uz skatuves tieši īstajā brīdī, kad intelektuāļu vidē akūti pietrūka labēji konservatīvās balss: "Jo intelektuāļi visi kā likums ir centriski un kreisi orientēti ļaudis, liberāļi. Viņš ar savu izturēšanos, ar savu mierīgo, secīgo, loģisko runu izraisīja tieši humanitāro zinātņu studentu interesi. Kaut gan viņš saka, ka viņš akadēmiskajās aprindās ir non grata, būtībā viņi abi akadēmiskajās aprindās ir zināmā līmenī non grata.

Tāpēc ka viņi ir tādi popstāri, ja varētu tā teikt, kas nav īsti labais tonis kārtīgam profesoram.

Bet viņi ir ļoti precīzi uztvēruši kaut kādas sabiedrības gaidas attiecībā uz formulējumiem, par to, kas notiek."

Izrādes "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis" mēģinājums
Izrādes "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis" mēģinājums

Lai arī Pītersons un Žižeks aizstāv pretējas ideoloģijas, kā viens, tā otrs mēģina atbildēt uz jautājumu, kas nodarbina mūs visus, proti, kas ir dzīves jēga un laime, un kā uzskata aktieri – atbilde, iespējams, ir kaut kur pa vidu.

Kaspars Znotiņš atzīst: "Man, manuprāt, ir ārkārtīgi nepieciešami šie abi spārni – gan labējais, gan kreisais demokrātiskā iekārtā. Bet visu laiku ir jāseko līdzi, kurā brīdī parādās kaut kādas tirānijas, totalitārisma iezīmes gan no kreisās, gan labās puses."

"Gan viens, gan otrs ir izaudzis kā kaut kāda pretestība iepriekšējam," spriež Vilis Daudziņš. "Mums par to ir ļoti interesanti domāt. Un ne tikai domāt, bet izdarīt kaut kādus secinājumus par to, kā mums visiem kopā tālāk dzīvot? Un tas otrs lielais jautājums ir – kas ir laime? Kas tad sniedz cilvēkam laimi? Garīgais komforts? Materiālais komforts? Daudz nopietnu jautājumu, arī reliģisku jautājumu. Par Dieva klātesamību visā tajā, ko mēs darām, vai arī Viņa prombūtni."

Kā jau paradoksu cienītājs – Slavojs Žižeks pats sevi dēvējot par pareizticīgu marksistu un kristiešu ateistu – stāsta Vilis Daudziņš. Bet Kaspars Znotiņš izjūt Džordanu Pītersonu vairāk kā Vecās Derības cilvēku, kas sakņojas viņa uzskatos un vēstījumos: "Tas viņa patoss un viņa mērķis ir atteikties no upura filozofijas, no tā, kas tev dod visādas tiesības, bet uzņemties atbildību un grūti izpildāmus uzdevumus, nevis meklēt, kāda vēl trauma man ir, kas man traucē darboties. Jā, kaut kādā ziņā es to sajūtu gandrīz vai kā Vecās un Jaunās Derības pretstāvi. Vecās Derības stingrā vēsts pret Jaunās Derības iekļaujošo. Vai arī olimpiskās vērtības, grieķiskās vērtības, kas ir spēks, daile, simetrija iepretim šai Kristus vēstij, kurš pats ir upuris."

Kā saka Vilis Daudziņš, jaunā izrāde ir piedāvājums visiem, kas ierakušies vienā vai otrā ierakumu pusē, iznākt no šiem ierakumiem, lai ieraudzītu visu bildi kopumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti