Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” Liepiņš atklāja, ka opera joprojām nav pietiekami finansēta, un minēja salīdzinājumu ar Briseles Monē teātri, kas Latvijas Nacionālajai operai un baletam līdzinās gan apmeklētāju skaita ziņā, gan pēc izmēra un novietojuma pilsētā.
Finansējums Monē teātrim ir 42 miljoni eiro gadā, bet Latvijas Nacionālajai operai un baletam, saskaitot visus ienākumus kopā – apmēram 12 miljoni eiro. Nepietiekamais finansējums, pēc Liepiņa domām, sarežģī, piemēram, ārvalstu dziedātāju piesaistīšanu, jo viņu honorāru lielākoties nosaka aģentūras. No otras puses, opernams ir sabalansējis savas iespējas, un ārvalstu zvaigznes, protams, Latvijā uzstājas.
Taču te Liepiņš akcentēja vēl kādu nozīmīgu problēmu – Latvijas Nacionālajā operā dziedātāju daudzās grupās pietrūkst. Jauni neuzrodas vai arī tie, kas izaug, aizbrauc strādāt pasaules opernamos, tāpēc bieži vien ārvalstu zvaigznes ir jāalgo tāpēc, ka attiecīgajā balsu grupā trūkst vietējo.
Viņš uzskata, ka šis ir jautājums par kultūrizglītību kopumā, un akcentēja, ka jāuzdod jautājums, ko par prioritāti uzskata mūzikas skolas vai, piemēram, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija: trūkst mūziķu, kas izvēlētos spēlēt tos instrumentus, kas nepieciešami simfoniskajam orķestrim. Kā piemēru Liepiņš minēja džeza mūzikas izglītības attīstību Latvijā un norādīja, ka cilvēki, izvēloties instrumentu mūzikas skolā, bieži vien saista to ar nākotnes izredzēm.
“Operā lielākoties strādā entuziasti,” skaidroja Liepiņš. “Algas ne tuvu nav tik vēlamas, kādām tām būtu jābūt.”
Tomēr tuvākajā laikā papildu finansējums opernamam lūgts netikšot, un jau šīs nedēļas nogalē pirmizrādi piedzīvos pēdējais šīs sezonas jauniestudējums – Gaetāno Doniceti opera “Dons Paskvāle”, kuru kopā ar latviešu profesionāļiem veido itāļu komanda, tostarp režisors un scenogrāfs Džordžo Barberio Korseti.
