19. novembrī aprit tieši simt gadu, kopš dibināts Dailes teātris. Tā veidotāji 1920. gadā bija tolaik jau labi pazīstamais aktieris Eduards Smiļģis un mākslas teorētiķis un dekorators Jānis Muncis ar komandu, kurā darbojās arī Felicita Ertnere un Burhards Sosārs.
Teātra sākotnējais nosaukums bija “Raiņa un Aspazijas Tautas nama Dailes teātris”, un tas atradās Lāčplēša ielā 25. Speciāli Dailes teātrim celtajā ēkā Brīvības ielā 75 teātris spēlē kopš 1977. gada.
“Varbūt pat tas ir labi, ka mums nav jākoncentrējas uz tādām grandiozām svinībām. Protams, no imidža veidošanas viedokļa tas teātrim būtu labi, bet šajos apstākļos tas vienkārši nav iespējams. Tāpēc mēs, banāli izsakoties, varēsim svinēt jubileju ar darbu. Proti, izstiept to visa gada garumā – tas būs jubilejas gads, un mēs ļoti ceram, ka gada beigās varēsim taisīt tās lielās svinības,” norādīja Juris Žagars. “Bet, ja tā godīgi, mēs ar šādu scenāriju bijām rēķinājušies. Jo nerēķināties ar to kopš marta būtu naivi un netālredzīgi. Tā ka šis ir plāns 2 – parādīsim ģenerālmēģinājumu tikai saviem darbiniekiem, kuri tāpat ir iesaistīti “Smiļģa” izrādē. Lielais pasākums nenotiks, kolektīva balle nenotiks, bet mēģināsim ar citām paralēlām aktivitātēm tomēr atzīmēt šī gada sākumu.”
Dzejniece Māra Zālīte vairākus gadus krāja materiālus lugai par leģendāro režisoru Eduardu Smiļģi. Smiļģis pats bija pateicis priekšā – viņam nepatīk sadzīve un sīkas lietas, tikai vērienā ir spēks.
“Pats galvenais, ka Smiļģis ir no tiem lielajiem gariem, kas ir spējīgi uz pasaules pārradīšanu,” uzsver lugas autore.
Režisors Viesturs Kairišs lugai “Smiļģis” iedevis savu “atslēgu” – Smiļģi spēlē seši aktieri – Dainis Grūbe, Artūrs Skrastiņš, Lauris Dzelzītis, Gints Grāvelis, Kaspars Dumburs, un Kārlis Arnolds Avots. Katram no viņiem sākumā bija iedota viena Smiļģa īpašība, kas saauga lielā koptēlā.
Izrādes scenogrāfe ir Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa, horeogrāfe – Jana Jacuka, bet gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš.
Bez sešiem Smiļģiem izrādē spēlē arī Vita Vārpiņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Rēzija Kalniņa, Dārta Daneviča vai Kristīne Nevarauska, Ieva Segliņa un Olga Dreģe.