Teātris strādā kritiskos apstākļos
Situācija ir kritiska – tā notiekošo ar Valmieras Drāmas teātra rekonstrukciju raksturojusi Kultūras ministrija. Sadārdzinājuma dēļ ieilgušie strīdi starp ēkas īpašnieku, būvniecības projekta virzītāju "Valsts nekustamajiem īpašumiem" un būvnieku apdraud ne vien šo, bet, iespējams, arī nākamo sezonu teātrī. Kamēr ierēdņi un būvnieki skaidro attiecības, aktieri un tehniskais personāls strādā ēkā bez jumta, sienām un apkures.
13. septembrī teātra "Facebook" kontā publicēts video ieskats ar to, kādos apstākļos šobrīd strādā teātris. "Kamēr VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valde rūpējas par savu reputāciju, risinot strīdu ar būvniekiem, Valmieras teātra nojauktajā ēkā paliek arvien aukstāks un aukstāks," raksta teātris.
VNĪ sola risinājumus
Kā paziņojumā medijiem norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Griškevičs, VDT kolektīvs var papildus izmantot 307,6 kvadrātmetru lielas telpas Rubenes ielā 44, Valmierā. Tāpat VNĪ kopā ar citām iesaistītajām pusēm meklē risinājumus, kā nodrošināt siltumu telpās teātra personālam un skatītājiem, ja VDT nolems turpināt izrādes Apaļajā zālē arī ziemas sezonā.
Šim nolūkam VNĪ plāno nodrošināt 43 dažādas sildierīces – pūtējus, infrasarkanos sildītājus u.t.t.
Vienlaikus tiek risināti arī citi ar cilvēku uzturēšanos saistīti jautājumi.
"VNĪ izprot, cik svarīga teātra kolektīvam un arī Valmieras pilsētai ir savlaicīga rekonstrukcijas pabeigšana, tādēļ patlaban vienlaikus meklējam risinājumus, kā teātrim palīdzēt un kā turpināt iesāktos renovācijas darbus. Mēs augstu novērtējam VDT kolektīva apņemšanos turpināt izrādes teātra ēkas Apaļajā zālē, tādēļ meklējam iespējami labākos risinājumus laika periodam, kamēr risinās būvdarbi. Jāņem vērā, ka renovācija šobrīd notiek daudz plašākā mērogā, nekā sākotnēji tika iecerēts. Piemēram, pēc pamatu atsegšanas faktiskā situācija būtiski atšķīrās no tās, kas fiksēta ēkas dokumentācijā, tostarp vairākām ēkas sienām nebija izbūvēti pamati. Tas bija jārisina, jo mēs strādājam kvalitatīvi un rūpējoties par ēkas nākotni. Iespējami labākā risinājuma atrašana šobrīd ir mūsu prioritāte, tādēļ paveiksim to maksimāli ātri. Tā, kā tas mums ir izdevies citos lielajos nacionāla mēroga projektos, piemēram, JRT, Rīgas pils atjaunošanā," uzsvēra Griškevičs.
Joprojām neatrisināts strīds par projekta sadārdzinājumu
VNĪ norādīja, ka tiek izskatīti vairāki varianti sarunās ar līdzšinējo būvnieku – pilnsabiedrību "SBSC" – par projekta sadārdzinājumu.
VNĪ skaidroja, ka "SBSC" kā kompensējamo sadārdzinājumu aprēķinājis 3,8 miljonus eiro (ar PVN), kā arī nepieciešami 0,6 miljoni eiro papildu finansējums būvlaukuma uzturēšanai. Tomēr VNĪ ieskatā "SBSC" iesniegtie projekta aprēķini un pamatojums, kā arī iesniegtie dokumenti pilnībā neapliecina pieprasītā sadārdzinājuma pamatotību darbaspēka izmaksām sadārdzinājuma, kā arī būvlaukuma uzturēšanas izmaksu sadārdzinājuma cēlonisko saistību ar Krievijas agresiju Ukrainā.
Pilnsabiedrības "SBSC" valdes loceklis Juris Pētersons aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka "SBSC" pasūtītājam iesniedza izmaksas, balstoties uz esošo ekonomisko situāciju un reālajām tirgus cenām, kā arī prognozējot izmaksas 2023. gadam. Projekta sākotnējās izmaksas – darbaspēka, būvmateriālu, transporta, energoresursu –, kas tika rēķinātas un iesniegtas konkursa publiskajā iepirkumā 2021. gada vasarā, ir pieaugušas tik būtiski, ka to vairs nav iespējams īstenot tā sākotnēji paredzēto izmaksu ietvaros.
VNĪ paziņojumā medijiem norādīja, ka projekta sadārdzinājumu vērtē atbilstoši Ekonomikas ministrijas 2022. gada 30. jūnijā publicētajām vadlīnijām "Vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību". Vadlīnijas paredz konkrētu metodiku būvmateriālu sadārdzinājuma aprēķināšanai, savukārt sadārdzinājums citās komponentēs ir pamatojams, būvdarbu veicējam iesniedzot pierādījumus gan pašam sadārdzinājumam, gan arī tā cēloniskajai saistībai ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā un tās izraisītajām sekām.
Par rekonstrukciju
Valmieras Drāmas teātra remontdarbi sākās pirms gada. Sākotnēji projektu bija plānots pabeigt jau šogad oktobrī. Šobrīd termiņš ir pārcelts uz nākamo gadu, bet, ņemot vērā papildu problēmas, tā izbūve var aizkavēties vēl vairāk.
Valmieras Drāmas teātra ēkai tiks paaugstināta energoefektivitāte un uzlabota energovadība, teātra darbiniekiem nodrošināta komfortablāka darba vide, izbūvēta jauna "black box" zāle, kā arī uzlabota vides pieejamība. Patlaban ir veikti praktiski visi nepieciešamie demontāžas darbi un notiek ēkas konstrukciju pastiprināšanas darbi, tajā skaitā ir nostiprināti esošie ēkas pamati un izbūvēti jauni, tāpat nostiprināta sekantes siena pie Rātes upītes gravas. Noslēgumam tuvojas arī divu kāpņu telpu izbūve. Jau iepriekš tika veikta inženiertīklu demontāža, tostarp ir demontēta esošā apkures un kanalizācijas sistēma.
Plānotās VDT projekta izmaksas ir 9,7 miljoni eiro (kas ietver būvniecības, projektēšanas, autoruzraudzības, aprīkojuma iegādes u.c. izmaksas), no tām būvniecības izmaksas – 7,6 miljoni eiro (ar PVN). VDT pārbūve daļēji tika finansēta no Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem. Kopējais plānotais ERAF finansējums ir 4,5 miljoni eiro, no tiem līdz augustam iztērēti 0,44 miljoni eiro, pārējos līdzekļus plānots apgūt 2023. gada laikā.
