Pērn apritēja 50 gadu, kopš pirmo reizi tika publicētas Annas Sakses „Pasakas par ziediem”. Lasītāju mīlestību tām apliecina daudzie gadu gaitā atkārtotie izdevumi, kā arī vēlme tās ietērpt dažādās citās mākslas formās.
Piemēram, pirms vairākiem gadiem Latvijā ļoti lielu skatītāju atsaucību izpelnījās koncertuzvedums, kurā pasakas tika ietērptas Valta Pūces mūzikā, Gundara Āboliņa stāstījumā un Ditas Krenbergas flautas spēlē.
Annas Sakses „Pasakas par ziediem” tulkotas arī citās valodās, arī Lietuvā piedzīvojušas vairākkārtējus izdevumus, un Viļņas Leļļu teātrī nesen pēc to motīviem tapis iestudējums „Puķu stāsti”.
Režisore Nijole Indrjūnaite stāsta, ka pirmo reizi pasakas izlasīja pirms 20 gadiem, tās ļoti patikušas, bet doma par izrādi piedzimusi pērn, kad viņas rokās nonāca jaunākais izdevums lietuviešu valodā.
„Pagājušajā vasarā es to nopirku un kaut kā aizdomājos, kāpēc mani šī grāmata tik ļoti valdzina? Un tad es atradu atbildi, ka tas ir tādēļ, ka tā vēsta par ziediem, par skaistumu, kas ir pats neaizsargātākais. Tieši tikpat neaizsargāts un trausls, kādas ir cilvēku pašas svētākās jūtas. Un tad es nolēmu par to parunāt teātra valodā,” stāsta režisore.
Indrjūnaite izrādei pati rakstījusi scenāriju dzejā, un tā kā izrāde domāta bērniem, sākot no triju gadu vecuma, izraudzījusies tās pasakas, kuru vēstījums bērniem nebūtu pārāk smags un traģisks, bet pāri visam atklātu dzīves vērtību un skaistumu.
„Mēs paņēmām pasakas par Pienenīti un Mežarozi, tāpat tur piedalās arī Roze, Magone un Narcise, kā arī tādi tēli kā gliemezis, cīrulis, kaziņa, kukaiņi un vējš. Caur šiem tēliem ir ļoti pateicīgi atklāt, cik daudzveidīga ir cilvēka dzīve – prieks tajā mijas ar bēdām, laime ar zaudējumiem, mīlestība ar nodevību. Tomēr dzīve un mīlestība vienalga ir skaistas,” uzsver režisore.
Izrādes darbība norit nosacītā ziedu tirgotavā, kurā darbojas trīs aktrises Sigita Mikalauskaite, Elvīra Piškinaite un Almira Grībauskaite, un kritika Lietuvā jau viņas pašas nodēvējusi par izrādes brīnumainajiem ziediem.
Ļoti svarīga loma izrādē ir mākslinieces Aušras Bagočūnaites-Paukštienes veidotajām lellēm, tērpiem un videi, kā arī Fausta Latēna mūzikai.
„Skatītājiem patīk, jo tur ir teksti, ko katrs savā izpratnes līmenī saprot - kā bērni, tā pieaugušie. Visa centrā ir trīs aktrises, kas savā ziņā pašas ir kā metaforas ziediem. Viņas skatītāju acu priekšā nemitīgi pārvēršas dažādos tēlos un dažādi apspēlē izmantotās lelles. Lai arī radošajā komandā ir galvenokārt sievietes, izteikti vīrišķīgu noti tai piešķir komponists Fausts Latēns, kas izrādei rakstījis mūziku. Tajā saklausāmas atsauces uz 60. gadu noskaņām, jo arī Annas Sakses krājums pirmo reizi publicēts 1966.gadā,” uzsver Indrjūnaite.
Ja ir interese novērtēt, kā Annas Sakses „Pasakas par ziediem” redz un sajūt lietuvieši, tad ir jādodas uz Viļņas Leļļu teātri „Lele”, kur šobrīd skatāms Nijoles Indrjūnaites veidotais iestudējums „Puķu stāsti”. Izrādes adresāts ir visa ģimene, sākot ar bērniem no triju gadu vecuma.
