Kultūras Rondo

Izstāde "Svaiga gaļa kritikai" - visi Mākslas akadēmijas diplomdarbi vienuviet

Kultūras Rondo

Islandē atklāta Latvijas laikmetīgās mākslas izstāde “Runā ar mani!”

Vija Vētra aicina uz trīs dejas horeogrāfiju pirmizrādēm

Vija Vētra aicina uz trīs dejas horeogrāfiju pirmizrādēm Rīgā

Patiešām būs pasaules pirmizrāde – tā par trim jaunām horeogrāfijām, ko Rīgas skatītājiem būs iespēja redzēt, saka dejotāja, horeogrāfe, lektore un pedagoģe Vija Vētra.

Māksliniece kopš 1990. gada ik vasaru no ASV ierodas Latvijā, šogad ar koncertu "Dubultportrets” 11. jūnijā Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē svinēs 96 dzīves un 76 skatuves darba gadus.

Kopā ar viņu uzstāsies Rīgas Tehniskās universitātes instrumentālā grupa "Gaiva”, aktrises Raimonda Vazdika un Indra Burkovska, dziedātāja Kristīna Zaharova un Vijas Vētras deju grupa "Rituāls”.

"Man jau bija tūliņ, kā es iebraucu, pirmā meistarklase," atklāj Vija Vētra.

Kopš maija vidus Vija Vētra viesojas Latvijā, jau sniegusi vairākas meistarklases, arī dienu pirms mūsu tikšanās bijusi nodarbība grupai, kuru ieinteresē indiešu dejas.

Taču šoreiz sarunu vēlos sākt par Vīni, jo māksliniece savu dejas mākslu izkopusi Vīnes Mūzikas akadēmijas un konservatorijas deju nodaļā, (tas bijis kara laiks) un tieši ar Vīni šopavasar saistās kāds notikums – Vīnes Teātra muzejā skatāma izstāde "Alles tanzt. Kosmos Wiener Tanzmoderne”. Tātad – visi dejo.

"Teātra muzejā tieši pašreiz notiek izstāde par modernās dejas jeb laikmetīgās dejas izcelšanos un attīstību Vīnē. Un tur arī mani ieņēma iekšā, jo es jau esmu studējusi Vīnes akadēmijā un mana galvenā skolotāja profesore Rozālija Lādeka mani aicināja arī vēlāk, kad uzzināja, ka es esmu dzīva, tai kara laikā neesmu aizgājusi bojā, un viņa mani aicināja vasaras kursu dot tajā pašā akadēmijā, kur es biju pati studējusi. Tātad manā Alma mater," atklāj Vija Vētra.

Vētra stāsta, ka pagājušajā gadā, kad viņai bija 95 gadu jubilejas izrāde un 75 gadu, uz skatuves dejojot, profesore no Vīnes akadēmijas, tagad Mūzikas un mākslas universitātes, apmeklējusi viņas koncertus Rīgā un vēlējusies sarīkot bijušajai Rozālijas Lādekas audzēknei, kas vēl aktīvi dejo, koncertu Vīnē.

"Mani arī min tajā Teātra muzeja izstādē, un viņi ir arī izdevuši vienu ļoti smagu, lielu grāmatu par visiem, kas nodarbojas ar moderno deju Vīnē. Un arī par mani ir bildes un raksti iekšā. 12 lappušu par mani ir tajā lielajā grāmatā. To man atsūtīja uz Ņujorku. Ļoti smaga, liela grāmata," atklāj Vētra.

Diemžēl dzīve ieviesusi korekcijas, un koncerts Vīnē atcelts, jo organizētāja smagi saslimusi.

"Man tas bija briesmīgs sitiens, un ļoti žēl, ka es tomēr uz savu Vīni netiku," bilst Vētra.

Lai arī uzstāšanās Vīnē nav īstenojusies, Vija Vētra visu enerģiju velta, gatavojoties koncertam Rīgā "Dubultportrets”, turklāt atklāj, ka šajā reizē skatītājiem piedāvās trīs jaunas horeogrāfijas.

"Kā jau vienmēr, mans personīgais zīmogs ir indiešu dejas, ar tām es vienmēr sāku, tātad būs indiešu deju svīta, un tad būs modernā deja jeb laikmetīgā deja," par gaidāmo koncertu stāsta Vētra. "Modernās dejas daļā būs trīs jaunas dejas, pie kurām es vēl piestrādāju. Es ceru, ka izdosies."

Viena no jaunajām horeogrāfijām tapusi ar Artura Maskata "Tango" mūziku, kas spēcīgi uzrunājusi.

"Tas ir tik emocionāli, es pie viņa tagad piestrādāju. Katrreiz, kā es viņu nodejoju, man ir jāatliecas, es vairs nevaru, jo emocionāli es to tā pārdzīvoju. Es viņu dejošu ne jau kā tango. bet es viņu dejošu kā likteņa deju," skaidro Vētra.

Koncertā piedalīsies arī Vijas Vētras deju grupa.

"Šinī likteņa dejā viņas būs vairāk kā likteņa klātbūtne, viņam nebūs deja iestudēta, bet ļoti skopas kustības, bet vairāk kā likteņa klātbūtne. Pret kuru es cīnos," bilst Vētra.

Jaunai horeogrāfijai Viju Vētru iedvesmojusi arī Imanta Ziedoņa dzejolis par taureni. Mūzika izvēlēta, kas vienā līnijā, bet tā šaudās uz priekšu un atpakaļ, turpu un šurpu, kā jau tauriņš lido. Tā ir Riharda Dubras kompozīcija. Vēl top arī deja ar  Uģa Prauliņa mūziku.

Vijas Vētras trim dejām pasaules pirmizrāde notiks otrdien, 11. jūnijā. 

Saistītie raksti
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti