PārMijas

Nacionālais Kino centrs aicina pieteikties Eiropas Kinoakadēmijas Jauniešu žūrijā

PārMijas

Pianiste Agnese Egliņa: Es vairāk uz daiļdārza pusi, man tās puķes labāk patīk

Viesturs Kairišs: Kaut kas tajās "Skype" sarunās un aktiera vientulībā ir

Viesturs Kairišs par «Jūsmotājiem»: Tāda dvēseles vivisekcija, kuru allaž esmu gribējis iestudēt

"Nekādu "teijāteri" mēs nespēlēsim, tomēr kaut kas tajās sarunās un aktiera vientulībā pie "Skype" ir," par ārkārtējās situācijas diktētajos apstākļos tapušo Dailes teātra daudzsēriju tiešsaistes izrādi "Jūsmotāji" saka izrādes režisors, idejas autors un Dailes teātra radošais direktors Viesturs Kairišs. Jau 17. aprīlī pirmās divas sērijas tiks nodotas skatītāju vērtējumam, bet kopumā gaidāmas vismaz piecpadsmit.

Roberta Mūzila darba "Jūsmotāji" ir īpaši virtuālajai videi paredzēta daudzsēriju tiešsaistes izrāde, kurā labākās teātra tradīcijas apvienotas ar virtuālās vides risinājumiem.

"Vai tā ir darbības imitācija vai īsta fundamentāla darbība – tas ir dziļš jautājums," prāto Kairišs.

"Nolēmām, ka izmantosim šo situāciju, darot to, ko neesam iespējuši reālajā dinamiskajā dzīvē, un ķersimies pie lietām, kuras līdz šim neesam paspējuši paveikt – piemēram, iedziļināties sevī, literatūrā, lasīt lielos romānus.

To gribēju jau Jaunajā Rīgas teātrī, arī "United Intimacy" – jau sen Silvija Brice bija iztulkojusi Roberta Mūzila lugu "Jūsmotāji". Nu, izcils materiāls! Tāda dvēseles vivisekcija, kuru allaž esmu gribējis iestudēt, bet kaut kā likās pārāk intelektuāli, pārāk gari, un bija arī jautājums, kādā formā to ielikt. Tas nav bijis ne kaut kur publicēts, ne arī izrādīts. Un pēkšņi šis laiks pavēra iespēju pievērsties tieši šim darbam – kaut kam pilnīgi pretējam, ko mēs varētu gaidīt no tik dinamiskas mākslas kā teātris: iedziļināties un ļaut "Skype" versijā kopā ar aktieriem doties šajā bezgalīgajā Mūzila pasaulē. Būtu grūti iedomāties, kā mēs to varētu izdarīt normālajā, reāllaika formātā.

Tā ka mēs darām kaut ko tiešām fundamentālu. "Jūsmotājus" saucam par "Skype" iestudējumu – nekādu "teijāteri" mēs tur nespēlēsim, tomēr kaut kas tajās sarunās un aktiera vientulībā pie "Skype" ir,” saka Viesturs Kairišs.

Lai gan luga uzrakstīta par cita veida pašizolāciju, paradoksālā kārtā līdzības sameklēt nav grūti. “Liekas – ar ko gan šie cilvēki nodarbojas, kāpēc viņiem nav kaut kādu reālu problēmu, darba, veikalu, bērnu... Bet viņi nodarbojas ar kaut ko dziļāku. Tas ir tieši tas, par ko tagad runā – ka pašizolācija uzšķeļ daudzas ģimenes problēmas, jo cilvēkiem nemaz nav tik viegli dzīvot kopā – tur sākas psiholoģiskas dabas konflikti un tamlīdzīgi. Un tieši šis ir darbs par dvēseles psiholoģiju, par to, cik ārkārtīgi dziļi var “aizanalizēties” par cilvēku kopdzīvi. Lugai ir ļoti slēgta, hermētiska forma – liekas, ka viņi tiešām ir izolējušies no realitātes un tikai dziļi, dziļi rakājas savās savstarpējās attiecībās."

Ievērojot šobrīd aktuālos sociālās distancēšanās priekšnosacījumus, arī šis jauniestudējums tapis attālināti "Lai būtu godīgi, mēs tiešām vispār nesatiekamies klātienē – vispār nemaz," uzsver režisors.

"Katrs sēž pie sava datora, un arī tehnoloģiskais risinājums ir tāds, ka mēs nekādu izcili augstvērtīgo kino netaisām, lai gan tomēr par kompozīcijām, protams, padomājam, un iespēju robežās smalki to mēģinām uztaisīt.

Ieraksta katrs savā telefonā – kā dialogā lasām, mēģinām, "galda periodā" analizējam un ierakstām viens pret otru."

17. aprīlī tīmeklī tiks ievietotas pirmās divas sērijas, bet kopumā iecerētas aptuveni piecpadsmit. Tas būs gatavs materiāls, un to varēs noskatīties arī visu kopā.

"Mēģināsim, lai sērijas parādās vakarā, kad jābūt izrādei – ap pusseptiņiem, septiņiem, "Youtube" vietnē," stāsta Kairišs un neslēpj – jau šobrīd skaidrs, ka līdz sezonas beigām izrādes Dailes teātrī nenotiks. "Tā mēs prognozējam, bet strādājam ārkārtīgi aktīvi –

jāatzīst, ka tā ideja, ka tagad nu varēšu vāļāties laukos, staigāt pa meža taciņām un lasīt grāmatas – nestrādā, jo šķiet, ka darba apjoms ir pat palielinājies: strādājam ļoti intensīvi, sazinoties "Skype" vai "Zoom".

Ļoti ceram, ka vismaz maijā varēsim sākt mēģināt, bet gaidām rīkojumus. Mums ir plāns “A”, “B” un “C”... Ļoti, ļoti ceram, ka rudenī varēsim satikt skatītājus. Luga "Jūsmotāji" ir kā tāds sānsolis. Līdzko varēsim strādāt uz skatuves, ar pseidoaktivitātēm nenodarbosimies. Jo teātris ir dzīvs; tas notiek un dzimst tikai tajā brīdī, kad skatītājs satiekas ar aktieri, kad notiek abu satikšanās dzīvajā. Un šajā ziņā šis laiks jau neko nemainīs.

"Jūsmotājos" būs "pandēmiskā mākoņa" sajūta, taču skaidrs, ka tas ir tikai solis uz to, ka mēs gaidām tikšanos ar skatītāju."

Viesturs Kairišs arī noraida, ka darbs kino jomā būtu apstājies: "Kopā ar "Mistrus Media" izstrādājam projektu "Tukšums" – tā būs dokumentālā filma par pamestajām vietām dažādās Eiropas vietās, un šobrīd ir tas paradokss, ka pamestas ir visas Eiropas galvaspilsētas, kuras mēs bijām pieraduši redzēt pilnas. Jau esam kādās piecās galvaspilsētās filmējuši – gan neklātienē. Turpinās arī darbs pie spēlfilmas "Janvāris", kas man nākošziem jāfilmē. Šobrīd cenšos pārstrādāt scenāriju. Tā ka nevar teikt, ka darbs ir iepauzēts. Darba ir ļoti daudz. Šobrīd gan notiek tā saucamā sagatavošanas stadija, teorētiskā daļa, un ļoti maz – praktiskā, rezultātā būs projektu sastrēgums."

Kairišs nebūt neuztver šo laiku traģiski – drīzāk novērtē tā piedāvātās iespējas un izbauda savas dzimtās puses pavasari. "Vakar bija vētra – plīts aizgāja pa gaisu, visu pūta atpakaļ. Bet pavasaris te ir – ir gājputni, katru rītu iekāpju upē uz pāris sekundēm, eju uz mežu.

Ainava, kas man apkārt, ir milzīgs ieguvums. Tik ilgi piedzīvot pavasari – tas man bija atņemts, ilgi dzīvojot Rīgā. Ar mani tas noticis varbūt pirmo reizi dzīvē!

Mums šī situācija ir jāpieņem, kāda tā ir. Nevajag krist histērijā – mums tā jāpieņem un jāsaprot, ka mūsu galvenais ieguldījums ir sēdēt mājās, nevazāties apkārt – tas ir mūsu fundamentāli svarīgais ieguldījums.

Jāiziet tam tuksnesim cauri – lai gan tās nav ne četrdesmit dienas, ne arī četrdesmit gadu, arī četri mēneši ir kaut kas ļoti nozīmīgs. Es pret šo laiku izturos kā pret kaut ko ļoti nozīmīgu un atbildīgu – kā pret laiku, kura varbūt nekad vairs nebūs. Galvenais – nekrist depresijā, bet smelt to, ko šis laiks piedāvā."

Tiešsaistes izrādē piedalās Dailes teātra aktieri Dainis Grūbe, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ieva Segliņa, Ģirts Ķesteris, Mārtiņš Upenieks, Kaspars Dumburs un Vita Vārpiņa. Režisors – Viesturs Karišs. Lugas iestudēšanas process norisinās interneta platformā “Skype”, rezultātu filmējot. Lugu no vācu valodas tulkojusi Silvija Brice. Noformējumam izmantoti mākslinieces Ievas Jurjānes dokumentāli situāciju zīmējumi no ekspozīcijas “Es viņus redzu”.

Daudzsēriju tiešsaistes izrādes pirmās divas sērijas interneta vidē – Dailes teātra mājaslapā un “Youtube” kanālā – būs skatāmas no 17. aprīļa pēcpusdienas. Informācijai par nākamajām sērijām, ko šobrīd plānots publiskot piektdienās, skatītāji aicināti sekot Dailes teātra sociālo tīklu kontos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti