«Homo Novus» «Liecinieku tribīne» radiosignāla traucētājtorņu atrašanās vietā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

10. septembrī pulksten 17.00 bijušo radiosignāla traucētājtorņu atrašanās vietā Rīgā, Pērnavas ielā 6, notiek starptautiskā jaunā teātra festivāla "Homo Novus" izrāde "Liecinieku tribīne", kurā uzstājas jeb liecina skaņu mākslinieks Andris Indāns. Tekstu izrādei radījis dzejnieks Sergejs Timofejevs.

Sergejs Timofejevs (atdzejojusi Elvīra Bloma)

TROKŠŅUTRONS

Teritorijā, kur šobrīd atrodamies, padomju laikos bija izvietots iekārtu komplekss, ko sauca par "traucētājiem" jeb "slāpētājiem". Oficiālajos padomju dokumentos šis process tika dēvēts par "frekvenču bloķēšanu". "Slāpētājs" faktiski bija jaudīga radio stacija, kuru veidoja vairāki desmiti īsviļņu raidītāju – tie piepildīja ēteru ar dažādiem trokšņiem un traucējumiem. Bija divu veidu stacijas: vietējās, kas raidīja traucējumus dažu desmitu kilometru rādiusā, un "tālsitošās", kas spēja pārraidīt staru līdz divtūkstoš kilometru attālumā. Rīgā, šajā vietā, stāvēja milzīgi, apmēram divus ar pusi metrus augsti augstsprieguma radioraidītāji, kas bija pieslēgti vairākiem radiotorņiem. Jebkurā dienas vai nakts laikā varēja atskanēt zvans. Telefonsarunā nosauca raidītāja numuru un daļu. "Pieskrien, ieslēdz – to vajadzēja darīt ļoti ātri – un klausies austiņās: ja apslāpējies, tad viss normāli," stāsta Jeļena, kas šeit strādājusi 80. gadu vidū.

Radio dreifs

Pusnogrimis […]. Uz kuģa – […]. Lēns […]. Akurāti paceļas un nolaižas […]. Radiostacija izgājusi no ierindas […]. Bateriju […]. Bet viņi ne […]. Translācija notiek […]. Pasažieres balss, kodētie […]. Viņi kopā […]. Visbeidzot nepārtrauktais SOS […]. Kamēr radists […] pasažiere sāk […]. Viņa […]. Bet no viņas stāsta izriet […] ieskauj un ieskaus. Radists skatās viņas […]. Viņi jau sen ir kopā, bet […] sapņus, atmiņas, iespaidus. Visbiežāk tie saistīti […]. Bet viņa runā par to tā […]. Pārraide notiek […]. Viņu dzird koraļļu rifi. Un […] kaut viņi jūt – acīmredzot […]. Bet […]. Pusnogrimis […]. Klusā okeāna vidū.

Kopumā PSRS darbojās ap 1400 specializētu staciju ar kopējo jaudu 14 600 kilovati, kas ļāva noslāpēt 40 – 60 % pārraižu. Kopējā "slāpētāju" jauda divas reizes pārsniedza jaudu, ko izmantoja Rietumu "balsis". "Slāpēšanu" sauca arī par "radioaizsardzību", "radio apspiešanu", "traucējumu uzstādīšanu", "radiopretošanos", "pretpadomisku radiopārraižu aizsišanu", "radioelektronisko cīņu". Tomēr slāpēšana nekad neaptvēra visu valsts teritoriju. Pēc valsts vadītāju domām tā sasniedza savu mērķi, noklājot lielākās pilsētas, kur dzīvoja lielākā daļa Rietumu "balsu" potenciālās auditorijas.

Radio dreifs

Pusnogrimis kuģis Klusā okeāna […]. Uz kuģa – neviena, izņemot divus – radistu un pasažieri. Lēns […]. Akurāti paceļas un nolaižas saule. Viļņi. Mirgojošas […]. Radiostacija izgājusi no ierindas trieciena laikā. Bateriju […]. Bet viņi neatmet cerību. Vai cerība nav atmetusi viņus. Translācija notiek […]. Pasažieres balss, kodētie […] viņi kopā un bez apstājas nolaižas uz virsmas kā […]. Visbeidzot nepārtrauktais SOS mainās […]. Kamēr radists […] pasažiere sāk stāstīt trīsdesmitkilometrīgajai virsmai savus sapņus, atmiņas, iespaidus. Viņa […]. Bet no viņas stāsta izriet, ka šī mīlestība ar viņu jau […] ieskauj un ieskaus. Radists skatās viņas samiegtajās […] viņa runā. Viņi jau sen ir kopā, bet […] sapņus, atmiņas, iespaidus. Visbiežāk tie saistīti […]. Bet viņa runā par to tā […]. Pārraide izplatās trīsdesmit kilometru rādiusā, vilnis, dreifs, vilnis. Viņu dzird koraļļu rifi. Un brīžiem putni, bet […]. Kaut viņi jūt – acīmredzot, tiek runāts par neiespējamu mīlestību. Bet […]. Pusnogrimis kuģis Klusā okeāna vidū.

"Amerikas balss" pārraides sāka sistemātiski slāpēt 1948. gada februārī. Kad iekārtas izlādējās, traucējumi mēdza vājināties vai pat pārtrūka. Tā "Amerikas balss" slāpēšana tika pārtraukta 1963. gadā pēc ASV prezidenta Džona Kenedija uzsaukuma izbeigt "Auksto karu", taču tika atkal pilnībā atjaunota 1968. gadā pēc padomju iebrukuma Čehoslovākijā. Jautājumu par pilnīgu slāpēšanas pārtraukšanu augstākajos varas slāņos sāka apspriest tikai perestroikas sākumā. Tomēr lēmums par pilnīgu radio traucējumu pārtraukšanu Padomju savienībā tika pieņemts tikai 1988. gadā. Visi "slāpētāji" valsts teritorijā tika izslēgti naktī no 29. uz 30. novembri. Ēters bija tīrs.

Radio dreifs

Pusnogrimis kuģis Klusā okeāna vidū. Uz kuģa – neviena, izņemot divus – radistu un pasažieri. Lēns dreifs mēnešiem ilgi. Akurāti paceļas un nolaižas saule. Viļņi. Vietām mirgojošas koraļļu saliņas. Radiostacija izgājusi no ierindas trieciena laikā. Bateriju jaudas tagad pietiek tikai translācijai trīsdesmit kilometru rādiusā. Bet viņi neatmet cerību. Vai cerība nav atmetusi viņus. Translācija notiek bez pārtraukuma, brīžiem pārtrūkst. Pasažieres balss, kodētie radista signāli. Viņi kopā un bez apstājas nolaižas uz virsmas kā pārraides mākonītis. Visbeidzot nepārtrauktais SOS mainās ar citiem signāliem, kas ir daudz dziļdomīgāki. Kamēr radists metodiski un neatlaidīgi kārto telpā melanholisku punktu un domuzīmju pinekli, pasažiere stāsta trīsdesmitkilometrīgajai virsmai savus sapņus, atmiņas, iespaidus. Viņa ir jauna un lielākoties runā par kaut kādu neiespējamu mīlestību. No viņas stāsta izriet, ka šī mīlestība ar viņu jau ir notikusi, aptumšojot uzreiz visu, kas viņu ieskāva, ieskauj un ieskaus. Radists skatās viņas samiegtajās, it kā atsvešinātajās acīs, kad viņa runā. Viņi jau sen ir kopā, bet tiklīdz viņa pieiet pie raidītāja, viņš atkal ir tikai radists, un viņa stāsta savus sapņus, atmiņas, iespaidus. Visbiežāk tie saistīti ar kaut kādu neiespējamu mīlestību. Bet viņa runā par to tā, it kā tā jau būtu notikusi. Pārraide izplatās trīsdesmit kilometru rādiusā, vilnis, dreifs, vilnis. Viņu dzird koraļļu rifi. Un brīžiem putni, bet tik augstu, ka tiem nekas nav saprotams. Kaut viņi jūt – acīmredzot, tiek runāts par neiespējamu mīlestību. Bet runāts tiek tā, it kā tā jau būtu notikusi. Pusnogrimis kuģis Klusā okeāna vidū.

Par projektu "Liecinieku tribīne"

Vai klausīšanās var palīdzēt saprast, kur mēs esam? Projekts "Liecinieku tribīne" pulcē klausītājus netipiskās pilsētas vietās – pie ūdenstilpēm vai daļēji ierobežotām, aizliegtām un aizmirstām teritorijām, lai pirmatskaņotu darbus, kurus iedvesmojuši senas vai nesenas pagātnes un nākotnes stāsti.

Festivāla laikā dažādās Rīgas vietās – no Bolderājas pludmales līdz dižozola pakājei Sarkandaugavā – tiek uzslietas tribīnes, kurās skatītāji līdzās dzejniekiem un mūziķiem varēs noklausīties īpaši šīm vietām veltītus skaņdarbus.

Projekta idejas autori ir Madeleina Flinna un Tims Hamfrijs no Austrālijas, dramaturģiju veidojusi Santa Remere. Skaņdarbus radījuši un dažādās vietās Rīgā izpildīs mūziķi – grupa "Parks" (Toms Vītiņš, Uģis Vītiņš), grupa "Alejas" (Kirils Ēcis, Spāre Vītola, Reinis Žodžiks), Andris Indāns, Laima Jansone, Ieva Saliete, Oļesja Kozlovska, Jēkabs Nīmanis, Maksims Šenteļevs, Anastasija Isakova un Sarma Gabrēna kā arī dzejnieki – Sergejs Timofejevs, Elvīra Bloma, Ilmārs Šlāpins, Fjodors Dzevaltovskis, Agnese Krivade, Inga Gaile.

Projekts aicina kļūt par lieciniekiem sarežģītās vēstures un kultūras caurvītām vietām, ieklausoties to nākotnē.

Tiešraides LSM

Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un satura atskaņotājā Replay.lv būs skatāmas sešas "Liecinieku tribīnes" tiešraides.

9. septembrī pulksten 17.00 Daugavgrīvas pludmalē pie Bolderājas kuģu remonta rūpnīcas liecina grupa "Alejas", savukārt pulksten 19.00 turpat pludmalē liecina Toms Vītiņš & Uģis Vītiņš.

10. septembrī pulksten 17.00 bijušo radiosignāla traucētājtorņu atrašanās vietā Pērnavas ielā 6 liecina skaņu mākslinieks Andris Indāns.

15. septembrī saullēktā, pulksten 6.30, pie "Duntes ozolu" dižozola Ozolu ielā 5 kopā ar skatītājiem liecina koklētāja Laima Jansone.

16. septembrī saulrietā, pulksten 19.30, Lielajos kapos pie Klijānu ielas liecina komponiste Oļesja Kozlovska kopā ar Jāni Frīdenfeldu (trompete) un Sarmu Gabrēnu (čells).

Savukārt 17. septembrī pulksten 18.00 pie bijušās LPSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēkas Elizabetes ielā 2 liecina mūziķi Jēkabs Nīmanis, Maksims Šenteļevs kopā ar skatītājiem.

Pēc tiešraides beigām "Liecinieku tribīnes" ieraksti LSM.lv un Replay.lv būs pieejami vienu mēnesi.

Skaties ierakstus

Vairāk

Festivāls "Homo Novus"

Starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo Novus" Rīgā un reģionos norisināsies no 2021. gada 8. līdz 18. septembrim. Šogad festivāla fokuss ir nenoteiktība dažādos ideju laukos, kuru kliedē nosacīti pašsaprotamas lietas, kas jaunajos apstākļos kļuvušas par vērtību – cilvēcisks kontakts, klātbūtne, pieskāriens vai apziņa, ka arī vienatnē neskaitāmos veidos tomēr esam saistīti ar citiem. Festivālu "Homo Novus" rīko Latvijas Jaunā teātra institūts.

Īpaša uzmanība šogad un turpmāk festivālā tiks pievērsa izrāžu pieejamībai.

Programmā iekļauti darbi, kas paredzēti arī nedzirdīgiem skatītājiem, teksta izrādes, kuras varēs pieredzēt cilvēki ar redzes traucējumiem, un izrāde, kas notiks ar tālruņa starpniecību, kuru var apmeklēt ikviens, neizejot no mājām. Katrai izrādei mājaslapā un katalogā ir norādīta informācija par izrādes un vietas pieejamību, bet, savlaicīgi piesakoties, organizatori centīsies nodrošināt iespēju apmeklēt izrādi arī skatītājiem ar specifiskām piekļuves prasībām.

Vairāki notikumi festivālā ir bezmaksas. Festivāla centrs atrodas Vidzemes tirgū, Brīvības ielā 90, kur norisināsies meistarklases un citi satelītpasākumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti