«Homo Novus» izrāde «Liecinieku tribīne». Lielajos kapos liecina komponiste Oļesja Kozlovska

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

16. septembrī pulksten 19.30 Lielajos kapos notiek starptautiskā jaunā teātra festivāla "Homo Novus" izrāde "Liecinieku tribīne", kurā uzstājas jeb liecina liecina komponiste Oļesja Kozlovska kopā ar Jāni Frīdenfeldu (trompete) un Sarmu Gabrēnu (čells). Tekstu izrādei radījusi dzejniece Elvīra Bloma.

Elvīra Bloma

***

man bija draugs kas neticēja nekam izņemot īsto mīlestību
viņš nemitīgi dzēra un ienīda sevi bet mīļoto aizrautīgi gaidīja
 
bet kad pieriebās gaidīt viņš gāja uz lielajiem kapiem
un brēca zemei skaustā
jo
nopūtas baro augsni un nervi izplaucē dobes
vaidi duras sliekās un kurmjos
kā nograuzti nagi
 
vai nav vienalga ka garāmgājēju skatieni mīca
miesu un kropļo to pēc savas līdzības
kamēr anonīmi mīlnieki turpat atļaujas piedot viens otram
neskaitāmas reizes dienā
 
vai nav vienalga ka netālu
goti raksta un tad apēd pirmsnāves zīmītes
un tad vēl sūdzas jo zeme neatveras zem tiem
kā pastkaste
 
vai nav vienalga ka turpat
kapenēs nakšņo bomži klusumā un tumsā
virina siltus ledusskapjus
murmina rupjus buramvārdus
 
vai nav vienalga ka
traktori reiz novāca kapakmeņus kā
bojātus zobus
buldozeru trīsas izmēdīja
mirušo glāstus it kā tie joprojām būtu svarīgi
 
lūk tur iebrucēji pieturās rija eklērus it kā rīt būtu jāmirst
lūk tur rindas pie kvasa mašīnas locījās kā pātagas
lūk tur bailes auga klusuma mēslojumā uz sienām kā ausis vai sēnes
lūk tur agonijā raustījās pat mēness
lūk tur visādi hipiji pisās un spēlēja cirku
lūk tur mēs visi gandrīz mirām
arī tie kas vēl nebijām dzimuši
 
un tā katru dienu

 

Ja zeme spētu runāt, šeit mēs dzirdētu interesantākos stāstus par Latvijas un Rīgas tapšanu, filozofiju, arhitektūru, zinātni un mākslu. 18. gadsimtā izveidotajos Pilsētas kapos apglabāti vairāki desmiti tūkstošu cilvēku, galvenokārt vācbaltu, rīdzinieku, pieci Rīgas pilsētas mēri, ievērojamākie latviešu pirmās nacionālās atmodas un kultūras darbinieki, kā arī šeit dzīvojušās ietekmīgās krievu dzimtas. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai neliela daļa tēlniecības augstvērtīgo pieminekļu un celtņu – aiz naida pret visu vācisko padomju gados kapi tika mērķtiecīgi iznīcināti. Uzņēmums "Granīts" kapiem pretējā ielas pusē pārkala vācu granītus Padomju savienības turīgajiem pasūtītājiem. Kapu apmales un metālkalumi tika pārkausēti un turpmāk rotāja privātmāju sētas, dekoratīvās sētiņas izmantotas arī pilsētas labiekārtošanā, piemēram, tramvaja sliežu norobežošanai 13. janvāra ielā.

Ikdienišķs vandalisms kapos apvienojās ar valdošā politiskā režīma vēlmi atbrīvoties no buržuāziskās pagātnes lieciniekiem, tāpēc huligānisms vai iedzeršana kapos kārtībsargājošajām iestādēm nešķita apkarojama. Kapu malā Lakstīgalu ielā atradās arī režisores Māras Ķimeles ģimenes mājas. Viņa atceras sešdesmitos gadus, kad kapsētu apvija augsta koka sēta ar arkveida vārtiem un dzeltenīgu ķieģeļu stabiem, kuriem galos skārda jumtiņi, un kapu kopiņas bija apaugušas garām zālēm. "Nekas jau tāds īpašs tur nenotika. Sēdējām bariņā, dzērām "Gamzu" vai "Dimiatu" un filozofējām. Dažreiz skaļi lasījām dzejoļus, piemēram, Raini. Uldis Bērziņš kādreiz palasīja savus."

Sešdesmito gadu beigās kapiem cauri ar ekskavatoriem, burtiski pāri miroņiem, tika izrakts Pērnavas ielas pagarinājums. "Redzēju, kā lido apbedījumu atliekas. Marmors un čuguns nolaupīti, kapličas izdemolētas, padomju vara apmierināta. Bija tikusi galā ar vēl vienu buržuāziskās dzīves palieku." Mākslas studenti pārraktajos kapos mēdza aizņemties galvaskausus zīmēšanas studijām, citi centušies pie sevis saglabāt izdemolētos mākslas priekšmetus. Netālu dzīvojošais mākslinieks Andris Grīnbergs atceras kapus kā biezus džungļus, kur krustu šķērsu mētājušies simtiem mākslas darbu. Arī viņš reiz pārnesis balta marmora Venēru bez galvas dabiskā cilvēka augumā. "Tā ilgu laiku nostāvēja manā dzīvoklī, līdz kādas pastaigas laikā atradām arī viņas galvu. Citreiz atnesu čuguna krēslu ar saviem iniciāļiem A.G. Bet skulptūru pārdevu, kad biju naudas grūtībās." Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas "krāsainā metāla" vācēji aiznesa pēdējās vara un bronzas detaļas, tostarp 300 kg smago bronzas sfinksu, kas rotāja afrikānista Georga Šveinfurta ģimenes kapu.

Divtūkstošo gadu sākumā kapu malā jau dzīvoja cita mākslinieku un literātu paaudze. Zem koku velvēm uz soliņiem, sauktiem par "gotu soliņiem", varēja redzēt subkultūru jauniešus tumšās drēbēs, un kādu laiku netālu darbojās kafejnīca "Baltais spoks". Pirms pieciem gadiem vēl reizi kapos tika plānots uzsākt būvniecības darbus, lai izveidotu jaunu tramvaja līniju, bet sabiedrības protestu rezultātā, "kapu tramvaja" projekts tika apturēts. Mūsdienās Lielie kapi ir memoriāls dabas parks, kur aug aptuveni 60 koku un krūmu sugu, tostarp 39 svešzemju sugas. Žogs ap kapsētu sen nojaukts, un teritorijā var ienākt ikviens un darīt ko vien vēlas. Šeit satiekas skrējēji, slēpotāji, suņu staidzinātāji, pastaigu cienītāji, zilziedīšu un kastaņu vācēji, vēsturnieki, talcinieki un bezpajumtnieki, dzīvā un mirusī inteliģence un sabiedrība.

Par projektu "Liecinieku tribīne"

Vai klausīšanās var palīdzēt saprast, kur mēs esam? Projekts "Liecinieku tribīne" pulcē klausītājus netipiskās pilsētas vietās – pie ūdenstilpēm vai daļēji ierobežotām, aizliegtām un aizmirstām teritorijām, lai pirmatskaņotu darbus, kurus iedvesmojuši senas vai nesenas pagātnes un nākotnes stāsti.

Festivāla laikā dažādās Rīgas vietās – no Bolderājas pludmales līdz dižozola pakājei Sarkandaugavā – tiek uzslietas tribīnes, kurās skatītāji līdzās dzejniekiem un mūziķiem varēs noklausīties īpaši šīm vietām veltītus skaņdarbus.

Projekta idejas autori ir Madeleina Flinna un Tims Hamfrijs no Austrālijas, dramaturģiju veidojusi Santa Remere. Skaņdarbus radījuši un dažādās vietās Rīgā izpildīs mūziķi – grupa "Parks" (Toms Vītiņš, Uģis Vītiņš), grupa "Alejas" (Kirils Ēcis, Spāre Vītola, Reinis Žodžiks), Andris Indāns, Laima Jansone, Ieva Saliete, Oļesja Kozlovska, Jēkabs Nīmanis, Maksims Šenteļevs, Anastasija Isakova un Sarma Gabrēna kā arī dzejnieki – Sergejs Timofejevs, Elvīra Bloma, Ilmārs Šlāpins, Fjodors Dzevaltovskis, Agnese Krivade, Inga Gaile.

Projekts aicina kļūt par lieciniekiem sarežģītās vēstures un kultūras caurvītām vietām, ieklausoties to nākotnē.

Tiešraides LSM

Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un satura atskaņotājā Replay.lv būs skatāmas sešas "Liecinieku tribīnes" tiešraides.

9. septembrī pulksten 17.00 Daugavgrīvas pludmalē pie Bolderājas kuģu remonta rūpnīcas liecina grupa "Alejas", savukārt pulksten 19.00 turpat pludmalē liecina Toms Vītiņš & Uģis Vītiņš.

10. septembrī pulksten 17.00 bijušo radiosignāla traucētājtorņu atrašanās vietā Pērnavas ielā 6 liecina skaņu mākslinieks Andris Indāns.

15. septembrī saullēktā, pulksten 6.30, pie "Duntes ozolu" dižozola Ozolu ielā 5 kopā ar skatītājiem liecina koklētāja Laima Jansone.

16. septembrī saulrietā, pulksten 19.30, Lielajos kapos pie Klijānu ielas liecina komponiste Oļesja Kozlovska kopā ar Jāni Frīdenfeldu (trompete) un Sarmu Gabrēnu (čells).

Savukārt 17. septembrī pulksten 18.00 pie bijušās LPSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēkas Elizabetes ielā 2 liecina mūziķi Jēkabs Nīmanis, Maksims Šenteļevs kopā ar skatītājiem.

Pēc tiešraides beigām "Liecinieku tribīnes" ieraksti LSM.lv un Replay.lv būs pieejami vienu mēnesi.

Skaties ierakstus

Vairāk

 

Festivāls "Homo Novus"

Starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo Novus" Rīgā un reģionos norisināsies no 2021. gada 8. līdz 18. septembrim. Šogad festivāla fokuss ir nenoteiktība dažādos ideju laukos, kuru kliedē nosacīti pašsaprotamas lietas, kas jaunajos apstākļos kļuvušas par vērtību – cilvēcisks kontakts, klātbūtne, pieskāriens vai apziņa, ka arī vienatnē neskaitāmos veidos tomēr esam saistīti ar citiem. Festivālu "Homo Novus" rīko Latvijas Jaunā teātra institūts.

Īpaša uzmanība šogad un turpmāk festivālā tiks pievērsa izrāžu pieejamībai.

Programmā iekļauti darbi, kas paredzēti arī nedzirdīgiem skatītājiem, teksta izrādes, kuras varēs pieredzēt cilvēki ar redzes traucējumiem, un izrāde, kas notiks ar tālruņa starpniecību, kuru var apmeklēt ikviens, neizejot no mājām. Katrai izrādei mājaslapā un katalogā ir norādīta informācija par izrādes un vietas pieejamību, bet, savlaicīgi piesakoties, organizatori centīsies nodrošināt iespēju apmeklēt izrādi arī skatītājiem ar specifiskām piekļuves prasībām.

Vairāki notikumi festivālā ir bezmaksas. Festivāla centrs atrodas Vidzemes tirgū, Brīvības ielā 90, kur norisināsies meistarklases un citi satelītpasākumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti