Sadaļas Sadaļas

Citi notikumi kultūrā

Elīna Garanča. Tuvplāns. Tiešraide

Citi notikumi kultūrā

Festivāla “Homo Novus” “Liecinieku tribīne” – grupa “Parks” Daugavgrīvas pludmalē

Festivāla “Homo Novus” “Liecinieku tribīne” – grupa “Alejas” Daugavgrīvas pludmalē

VIDEO: «Homo Novus» izrāde «Liecinieku tribīne». Daugavgrīvas pludmalē liecina grupa «Alejas»

9. septembrī pulksten 17.00 Daugavgrīvas pludmalē pie Bolderājas kuģu remonta rūpnīcas notiek starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” izrāde “Liecinieku tribīne”, kurā uzstājas jeb liecina grupa “Alejas”. Tekstu izrādei radījis dzejnieks Fjodors Dzevaltovskis.

Fjodors Dzevaltovskis

Есть земли пустынный край...
Позабытый всеми рай...
На границе двух миров
Никаких не нужно слов...
Лишь от края и до края
Болдерая!... Болдерая…

 

(atdzejojusi Elvīra Bloma)

 

Ir zemei tāda tuksnesīga mala …
Kur piemirstai laimei nav gala …
Divas pasaules tur mijas
Bez vārdiem dziļiem …
Tik no mājas līdz mājai
Bolderāja! … Bolderāja …

 

Bolderāja atrodas stratēģiski izdevīgā vietā pie Buļļupes, Daugavas un jūras, kuru laika gaitā pastāvīgi mainījusi gan upe, izraujot jaunu gultni un mainot tecējumu, gan ceļojošās kāpas un dažādu armiju klātbūtne. Bolderājieši vienmēr dzīvojuši blakus jūras vārtiem, pa kuriem centies ielauzties kāds lielvalstu kaimiņš – vācieši meklējuši Austrumus un krievi mēģinājuši izlauzt logu uz Rietumiem. Daugavgrīvas cietoksnis pārmaiņus atradies poļu, zviedru, lietuviešu rokās, mainījies tikai krastmalā uzstādīto lielgabalu un mortīru skaits.

1913. gadā Krievijas cara armija Bolderājas centrā ierīkoja kazarmas, bet, nodibinoties Latvijas valstij, ēkas pārņēma latviešu armijas Sapieru pulks. Karavīri aktīvi piedalījušies apkaimes kultūras un saimnieciskajā dzīvē, un bolderājieši kazarmās gājuši skatīties kino un dejojuši ballēs pulka orķestra pavadījumā. Padomju okupācijas laikā šeit apmetās ļaudis no visas Padomju Savienības, un par dominējošo kļuva krievu valoda. Citu kultūru klātbūtne radīja Rīgas nomalei tālas, svešas un bīstamas vietas tēlu.

Astoņdesmitajos Bolderāja kļuva par galamērķi dažiem māksliniekiem un dzejniekiem, kuri arī padomju varas gados, atrauti no Eiropas mākslas konteksta, nepakļāvās vadošajai ideoloģijai un meklēja savu unikālu mākslas valodu. Juris Boiko un Hardijs Lediņš ik gadu devās performatīvā gājienā uz Bolderāju, lai sasniegtu “aptuvenības brīdi” – piecpadsmit minūšu pārejas laiku no tumsas uz gaismu vai no dzimšanas uz iznīcību.

Bolderāju joprojām apjož betona mūri, kas pasargā piekrasti no kāpu staigāšanas. Kopš svešā armija ir aizgājusi, vietējie turpina nodarboties ar degradēto teritoriju sakopšanu un cīnās ar Rīgas brīvostu par to, lai varētu dzīvot tīrā vidē, peldēties jūrā un iekārtot mazdārziņus. Jūra un vētras ik pa laikam izgāž sētas un sagrauj krasta stiprinājumu konstrukcijas, taču bolderējieši atrod jaunus ceļus, kā nokļūt līdz jūrai. "Vienalga turpināšu te staigāt. Vienmēr esmu te pastaigājies un nedomāju pārtraukt," atzīst vietējais iedzīvotājs Viktors. Tāpat domā arī Jurijs: "Nu šeit nav nekādas grūtības, it sevišķi, ja var iet uz četrām kājām. Viļņi šodien nelieli, tā ka problēmas nav.”

Par projektu “Liecinieku tribīne”

Vai klausīšanās var palīdzēt saprast, kur mēs esam? Projekts “Liecinieku tribīne” pulcē klausītājus netipiskās pilsētas vietās – pie ūdenstilpēm vai daļēji ierobežotām, aizliegtām un aizmirstām teritorijām, lai pirmatskaņotu darbus, kurus iedvesmojuši senas vai nesenas pagātnes un nākotnes stāsti.

Festivāla laikā dažādās Rīgas vietās – no Bolderājas pludmales līdz dižozola pakājei Sarkandaugavā – tiek uzslietas tribīnes, kurās skatītāji līdzās dzejniekiem un mūziķiem varēs noklausīties īpaši šīm vietām veltītus skaņdarbus.

Projekta idejas autori ir Madeleina Flinna un Tims Hamfrijs no Austrālijas, dramaturģiju veidojusi Santa Remere. Skaņdarbus radījuši un dažādās vietās Rīgā izpildīs mūziķi – grupa “Parks” (Toms Vītiņš, Uģis Vītiņš), grupa “Alejas” (Kirils Ēcis, Spāre Vītola, Reinis Žodžiks), Andris Indāns, Laima Jansone, Ieva Saliete, Oļesja Kozlovska, Jēkabs Nīmanis, Maksims Šenteļevs, Anastasija Isakova un Sarma Gabrēna kā arī dzejnieki – Sergejs Timofejevs, Elvīra Bloma, Ilmārs Šlāpins, Fjodors Dzevaltovskis, Agnese Krivade, Inga Gaile.

Projekts aicina kļūt par lieciniekiem sarežģītās vēstures un kultūras caurvītām vietām, ieklausoties to nākotnē.

Tiešraides LSM

Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un satura atskaņotājā Replay.lv būs skatāmas sešas “Liecinieku tribīnes” tiešraides.

9. septembrī pulksten 17.00 Daugavgrīvas pludmalē pie Bolderājas kuģu remonta rūpnīcas liecina grupa “Alejas”, savukārt pulksten 19.00 turpat pludmalē liecina Toms Vītiņš & Uģis Vītiņš.

10. septembrī pulksten 17.00 bijušo radiosignāla traucētājtorņu atrašanās vietā Pērnavas ielā 6 liecina skaņu mākslinieks Andris Indāns.

15. septembrī saullēktā, pulksten 6.30, pie “Duntes ozolu” dižozola Ozolu ielā 5 kopā ar skatītājiem liecina koklētāja Laima Jansone.

16. septembrī saulrietā, pulksten 19.30, Lielajos kapos pie Klijānu ielas liecina komponiste Oļesja Kozlovska kopā ar Jāni Frīdenfeldu (trompete) un Sarmu Gabrēnu (čells).

Savukārt 17. septembrī pulksten 18.00 pie bijušās LPSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēkas Elizabetes ielā 2 liecina mūziķi Jēkabs Nīmanis, Maksims Šenteļevs kopā ar skatītājiem.

Pēc tiešraides beigām “Liecinieku tribīnes” ieraksti LSM.lv un Replay.lv būs pieejami vienu mēnesi.

Skaties ierakstus

Vairāk

Festivāls “Homo Novus”

Starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus” Rīgā un reģionos norisināsies no 2021. gada 8. līdz 18. septembrim. Šogad festivāla fokuss ir nenoteiktība dažādos ideju laukos, kuru kliedē nosacīti pašsaprotamas lietas, kas jaunajos apstākļos kļuvušas par vērtību – cilvēcisks kontakts, klātbūtne, pieskāriens vai apziņa, ka arī vienatnē neskaitāmos veidos tomēr esam saistīti ar citiem. Festivālu “Homo Novus” rīko Latvijas Jaunā teātra institūts.

Īpaša uzmanība šogad un turpmāk festivālā tiks pievērsa izrāžu pieejamībai.

Programmā iekļauti darbi, kas paredzēti arī nedzirdīgiem skatītājiem, teksta izrādes, kuras varēs pieredzēt cilvēki ar redzes traucējumiem, un izrāde, kas notiks ar tālruņa starpniecību, kuru var apmeklēt ikviens, neizejot no mājām. Katrai izrādei mājaslapā un katalogā ir norādīta informācija par izrādes un vietas pieejamību, bet, savlaicīgi piesakoties, organizatori centīsies nodrošināt iespēju apmeklēt izrādi arī skatītājiem ar specifiskām piekļuves prasībām.

Vairāki notikumi festivālā ir bezmaksas. Festivāla centrs atrodas Vidzemes tirgū, Brīvības ielā 90, kur norisināsies meistarklases un citi satelītpasākumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt