Zināt, kā pareizi pacelt, rūpīgi notīrīt, gluži vai noglaudīt un samīļot katru māla krūku, šķīvi vai podu. Aktierim Jānim Kronim podniecība ir asinīs, šī izrāde ir savu dzimtas sakņu apcerēšana. Jānis Pujāts, viņa vecāsmātes brālis, Latgales podniecībā ieņem goda vietu.
"Latgales podniecība vairs nav tajā zenītā kā astoņdesmito gadu beigās. Aizvien mazāk mums paliek to meistaru, podnieku. Viņi mums ir kā tādas mazas, atsevišķas saliņas. Tā ir varbūt tāda kā oda Latgales podniecībai," saka Jānis Kronis.
Mazās formas izrāde tapusi, apkopjot stāstus par aizgājušajiem Latgales podniekiem, kā arī dodoties ekspedīcijās uz mūsdienu keramiķu darbnīcām.
Izrādes režisors Mārtiņš Eihe par iestudējumu saka:
"Man vienmēr ir licies, ka viss, ko mēs kanonizējam, tas vienā brīdī kļūst nedzīvs, un tad jautājums, kā vienā brīdī to atgriezt pie dzīvības.
Keramika jau savā ziņā arī ir tāds jocīgs pasākums, kurā tu paņem dzīvu, plastisku lietu, ieliec krāsnī, kur tu viņu nogalini, un tur tā pārdzimst par pavisam citu lietu."
Māla un podniecības izzināšanā izrādē neiztikt arī bez latgaliešu valodas. To savukārt papildina folklora kokles skaņās.
"Man liekas, ka Latgales cilvēks ir tāds zemes cilvēks. Ozoli, zeme, māls. Un šī izrāde tieši par to arī ir, par turēšanos pie zemes, pie savām vērtībām,"
atzīst aktrise Liena Šmukste.
Režisors solās meklēt veidus, kā ar izrādi vasarā iziet ārpus teātra "Joriks" sienām.
