Liepājas teātrī šajās dienas valda pilnīgs klusums. Ēkā atrodas vien teātra direktors, dežurants un grāmatvedis. Teātra direktors Herberts Laukšteins ar zināmu baltu skaudību pacilāti stāsta, ka, piemēram, Izraēlā teātra dzīve jau iegājusi ierastās sliedēs un mutuļojot.
"Man kursa biedrs ir viens no Telavivas teātra direktoriem, un es visu laiku uzturu kontaktu ar viņu. Viņi ir gatavi darbam, arī saražojuši piecas, sešas izrādes, ar kurām aiziet – laiž vaļā!” norāda Laukšteins.
Liepājas teātra radošā komanda ir sarūpējusi sešas jaunas izrādes, kuras skatītāji nav redzējuši. Darbinieki ir devušies atvaļinājumā, jo praktiski šobrīd nav, ko darīt, uzsver direktors. Tagad labi izveidotajai tehniskajai un radošajai komandai iestājies gaidīšanas režīms.
“Mēs esam strādājuši visu šo laiku, mēģinājuši un ražojuši izrādes, kaut arī man nepatīk šis vārds, tā tas ir – šuvuši, krāsojuši, būvējuši, noveduši līdz stadijai – pirmizrāde, bet bez publikas. Tālāk – cik var ražot...
Mēs pašreiz esam paņēmuši pauzi, līdz sagaidīsim ziņas aprīļa sākumā. Cehiem nav ko ražot, aktieriem nav ko mēģināt,”
atklāj Laukšteins.
Algas darbiniekiem sarukušas vidēji par 25%, jo nav iespējams samaksāt par papildu noslodzi. Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks un izveidotās darba grupas vadītājs Uldis Zariņš skaidro, ka bija nepieciešams rast risinājumu problēmai, ko aktualizēja Liepājas teātris pagājušā gadā, kad – atšķirībā no valsts teātriem – tas nevarēja saņemt valsts atbalstu Covid-19 krīzes laikā. Darba grupa jau februārī iesniedza ministrijā trīs iespējamos variantus situācijas risināšanai.
"Kultūras ministrija šī gada budžeta situācijas risināšanai Liepājas teātrī ar Liepājas pašvaldību sola slēgt līdzdalības līgumu par teātra mākslas piejamības nodrošināšanu Kurzemes reģionā. Tas būs veids, kā mēs valsts personā varam atbalstīt Liepājas teātri. Par ilgtermiņa risinājumiem mēs vēl turpinām runāt un skatāmies, vai Liepājas teātra ilgtermiņa darbības atbalstā var iesaistīt valsti. Tas ir turpmākais darba cēliens,” norāda Uldis Zariņš.
Viņš arī skaidro, ka darba grupa ir vienojusies, ka
Liepājas teātrim piešķirtā finansējuma apjomam jābūt aprēķinātam pēc tiem pašiem principiem, kā tiek aprēķināts atbalsts valsts dibinātajiem teātriem.
"Strādā vēl viena maza darba grupa, kuras uzdevums ir līdz 12. aprīlim izstrādāt principus, kā pēc noteiktiem kritērijiem tiek piešķirts teātriem atbalsts," norāda Zariņš.
Aptuvenās aplēses liecina, ka summa, kas varētu nonākt Liepājas teātra budžetā, ir ap 200 tūkstošiem eiro.
Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins cer, ka aktieri ar skatītājiem tomēr varēs satikties laikā, kad atļaus notikt pirmajiem āra pasākumiem: "Bijušajā Latvijas Bankas ēkas pagalmā, kur mēs jau pagājušā vasarā iemēģinājām telpu. Skatītājiem un mums tā patīk. Pēc atvaļinājuma mēs plānojam radīt divus produktus, kas veltīti diviem ļoti cienījamiem komponistiem – Raimondam Paulam un Imantam Kalniņam, jo viņiem abiem šogad ir jubilejas. Viņi abi ir rakstījuši mūziku teātrim, konkrēti Liepājas teātrim, īpaši Imants Kalniņš, kurš daudz strādājis pie izrādēm. Ir liela bagāža, ko likt galdā.”
KONTEKSTS:
2020. gada jūlijā Liepājas teātra direktors paziņoja – ja valsts finansiāli neatbalstīs teātri, kas juridiski skaitās pašvaldības kapitālsabiedrība, tāpat kā visus pārējos lielos valsts teātrus, Liepājas teātrim var nākties oktobrī pārtraukt darbību. Liepājas teātris kā pašvaldības kapitālsabiedrība uz valsts finansējumu Covid-19 seku novēršanai pretendēt nevarēja.
1. septembrī Liepājas pašvaldība solīja uzņemties atbildību par finansējumu Liepājas teātrim. 15. oktobrī Liepājas dome, skatot pašvaldības budžeta grozījumus, Liepājas teātra darba turpināšanai piešķīra 250 tūkstošus eiro.
Liepājas teātra vadība norādījusi, ka vēlētos kapitālsabiedrību likt valsts paspārnē. Pašvaldības un Kultūras ministrijas pozīcija nav tik viennozīmīga.
Reaģējot uz Covid-19 izraisītās krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz Liepājas teātra ilgtspēju, kā arī lai rastu vienotu risinājumu nacionālas nozīmes reģionālo profesionālo teātru pārvaldībai un finansēšanai, veicinot valsts un pašvaldību sadarbību, ar kultūras ministra rīkojumu izveidota darba grupa.
