Kultūras Rondo

Starptautiskās izstādes "Sāls pieskāriens" darbus vieno sievietes tēls

Kultūras Rondo

Divas izstādes Rīgas Biržā: Ivana Aivazovska virtuozās ainavas un "19.gadsimta marīnas"

Valsts teātru finansēšanas modelis un tā saistība ar mākslinieciskajām kvalitātēm

Valsts finansējuma loma teātru darbā - nozares pārstāvju saruna

Dailes teātra aktieru vairākums pagājušajā nedēļā izteica neuzticību teātra mākslinieciskajam vadītājam Dž. Dž. Džilindžeram, panākta mutiska vienošanās par darba attiecību izbeigšanu ar viņu. Aktieri rosinājuši mākslinieciskā vadītāja funkcijas uzticēt pagaidu mākslinieciskajai padomei, lai neciestu teātra darbs. Dailes teātra direktors Andris Vītols ir pārliecināts, ka šobrīd aizpildīt mākslinieciskā vadītāja Dž. Dž. Džilindžera vietu nav iespējams. Tā vietā viņš plāno atjaunot teātrī strādājošus štata režisorus, no kuriem kāds vēlāk varētu kļūt par māksliniecisko vadītāju. Nozares pārstāvji spriež - teātri nevar būt komercsabiedrības, valsts dotācijas veicina māksliniecisko inovāciju.

Latvijas Radio raidījums "Kultūras Rondo" uz sarunu aicināja Dailes teātra direktoru Andri Vītolu, Kultūras ministrijas pārstāvi Ilutu Treiju, Ģertrūdes ielas teātra producenti, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdes locekli Maiju Pavlovu un Valmieras Drāmas teātra direktori Evitu Ašeradenu, lai pārrunātu īstermiņa un ilgtermiņa risinājumus Dailes teātra situācijā, to, kā darbosies pagaidu mākslinieciskā padome un kā neuzticības izteikšana mākslinieciskajam vadītājam ietekmēs teātra 100. sezonu.

Dailes teātra direktors Andris Vītols atklāj, ka situāciju sarežģī fakts, ka Dž. Dž. Džilindžers joprojām atrodas ārzemēs: "Līdz šim neesmu saticies ar Džilindžeru, tas ir grūtākais.

Darbs jāturpina, uzņemos abas pozīcijas - administratīvais direktors, pagaidu mākslinieciskais vadītājs līdz brīdim, kamēr situācija stabilizēsies" 

Modelis, ka teātra administratīvais vadītājs ir arī mākslinieciskais vadītājs, nav svešs Latvijā. Evita Ašeradena ir šādā lomā kopš 2005. gada decembra, kad sāka strādāt Valmieras teātrī. Viņa norāda, ka kopš tā laika ir pieaudzis darba apjoms, kas jādara teātra administratīvajam vadītājam.

Ašeradena arī vērtē, ka teātra mākslinieciskajam vadītājām savā ziņā ir jāspēj uzupurēties, un jaunajiem, ar kuriem teātris runājis, tā šobrīd pietrūkst.

"Reālā situācija ir tāda, kāda ir, nevari realizēt visus sapņus, jādomā par to, kas ir. Šobrīd vienīgais, kuram atbilst uzstādījums mākslinieciskais vadītājs, ir Alvis Hermanis Jaunajā Rīgas teātrī," vērtē Ašeradena.

Vītols min, ka šobrīd būtu neiespējami atrast jaunu māksliniecisko vadītāju Dailes teātrim.

"Šajā brīdī tas ir pilnīgi neiespējami, jo jābūt saiknei ar teātri, ar kolektīvu. Mans plāns ir atjaunot štata režisorus un tad skatīties, kurš varētu šo pozīciju pārņemt. Piekrītu, ka direktors intendants nevar veltīt pietiekami daudz laika trupas izaugsmei, darbam ar jauniem spēkiem," atzīst Vītols.

Teātrim ir svarīga ne tikai mākslinieciskā kvalitāte, bet arī ieņēmumi.

"Lai arī Kultūras ministrija uzsvērusi, ka tās pārziņā esošo kapitālsabiedrību darbība primāri nav vērsta uz peļņas gūšanu, tomēr pašu ieņēmumiem ir būtiska nozīme kopējā budžetā," skaidro Iluta Treija.

Viņa uzsver - ministrija apzinās, ka Dailes teātrim ar pašu ieņēmumiem jānosedz 57% no ikgadējiem tēriņiem. "Droši vien proporcija būtu pozitīvāka, ja būtu 50 : 50 vai ideālā gadījumā 40 : 60. Kopš radusies iespēja palielināt dotācijas vairāk gan ar mērķi celt atalgojumu, proporcija jau ir pozitīvi mainījusies," skaidro Treija.

 "Vai nav tā - pilna zāle nozīmē slikta izrāde?" retoriski jautā Vītols, bet kā piemēru min izrādi "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu", kas ir gan kvalitatīvs iestudējums, gan pilda teātra kasi.

Maija Pavlova gan norāda, ka Dailes teātra situācija radusies vairāku apstākļu sakritībā. Viņasprāt, problēmas ir vairākas - nepietiekamais finansējums, bet arī pati sistēma, kā teātri valstī tiek finansēti. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijā visi, izņemot Liepājas teātri, ir valsts finansēti teātri.

"Būtiskā lieta, kur visu laiku atduramies, teātri nevar būt komercsabiedrības,"

analizē Pavlova. "Jāsaprot, ka teātris nevar palikt ražīgāks. "Hamleta" veidošanai ir vajadzīgs tas pats cilvēku skaits, kas pirms simt gadiem. Bet cenas un samaksa ceļas, nepieciešama papildu  kompensācija, jo riskējam, ka cilvēki no šīs nozares aizies citās. Tāpēc valsts piedalās teātru finansēšanā."

Runājot par inovatīvo aspektu teātrī, Pavlova min Īrijā veiktu pētījumu, kas liecina - jo augstāks valsts dotāciju īpatsvars kopējos ienākumos, jo teātris ir netradicionālāks. Katra papildu sēdvieta papildina tradicionalitātes indeksu.

"Jo lielāka teātra kapacitāte, jo tradicionālāks ir tā repertuārs, valsts finansējuma ietekmē teātra repertuārs kļūst inovatīvāks," bilst Pavlova.

"Kas notiks ar trupu, ja būs daudz naudas un varam nodrošināt labas algas, bet taisām netradicionālas izrādes, kuras skatās neliels apjoms cilvēku. Kas notiks brīdī, kad būs labi apmaksāta trupa, bet piepildīta būs puse zāles?" retoriski vaicā Vītols.

Ašeradena vērtē, ka ir vajadzīgas arī tradicionālās izrādes. Tādas esot arī Valmieras teātrī. Arī "tautas gabali" ir jāiestudē, cienot skatītāju - norāda Ašeradena.

Dailes teātra problēma savā ziņā ir Lielā zāle, kurā, kā min Vītols, aiz 17. rindas skatītāji jau redz nekvalitatīvu izrādi.

Vītols komentē, ka režisoram, kurš veido izrādi Dailes teātra Lielajā zālē, teorētiski jāspēj vienlaikus veidot divas dažādas izrādes: "Domājot gan par tiem aizmugurē, gan par tiem priekšā. Vēlētos, lai arī kritika noskatās, abās vietās sēžot."

Taču, lai Lielajā zālē varētu tapt netradicionālākas un inovatīvākas izrādes, nepieciešama papildu dotācija. Vītols uzskata, ka sezonā var iestudēt vienu divas izrādes Lielās zāles piepildīšanai, bet ne piecas.

Aktuāls ir jautājums par Lielās zāles transformāciju, kas risināms kopā ar Kultūras ministriju.

Dailes teātrī izveidojusies konfliktsituācija ieviesīs arī izmaiņas teātra nākamajā, simtgades  sezonā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti