Valmieras vasaras teātra festivāls šogad veltīts “brīvdomībai”, izceļot brīvības un domāšanas nozīmi šajā sarežģītajā laikā. Tiesa, pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā festivāla brīvdomība bija saistīta ar postpandēmijas pasauli, dažādu sabiedrības grupu konfrontēšanu un radikalizēšanos.
Par festivāla tēmu pastāstīja tā direktors Reinis Suhanovs: “Mēs redzam, cik būtiski un ļoti svarīga vērtība ir tā, ka tomēr mēs varam domāt, skatīties un rīkoties savādāk, kamēr tas atbilst nu tām vispārpieņemtajām cilvēciskajām attiecībām un normām. Un tā brīvdomība saglabājās kā tāds ļoti būtisks sabiedrības procesu veicinošs spēks. Ejot uz kultūras pasākumu, mēs vēlamies, lai mums trāpa, lai mums ir interesanti. Lai mums tiek trāpīts vai pa sirdi, vai pa pavēderi, vai pa galvu, bet vienalga kādām no šīm maņām mums ir jābūt ar interesi iekšā tajā darbā.”
Festivāla programmu veido deviņi darbi, no kuriem seši ir jauniestudējumi, savukārt trīs jau iepriekšējos gados skatītāju un profesionāļu atzinību ieguvušas izrādes. Šogad teātri Valmierā baudīt varēs arī par dienu ilgāk.
“Šobrīd, jā, mēs redzam, ka ir nepieciešams tas nākamais attīstības solis. Mums ir pietiekami plaša programma, lai mēs ietu uz četrām dienām. Tas ir viens. Un otrs, jā, Valmierai pēc reģionālās reformas ir nācis klāt novads, un mēs ar vienu izrādi – Sabīnes Ozoliņas jaundarbu “Hamoka komūna” – dosimies izbraucienos pa Valmieras novadu,” pastāstīja Suhanovs.
Pēc festivāla plānots viesizrādēs pa visu Latviju doties arī ar Valtera Sīļa izrādi par futbolu “Uzvara ir mirklis”, tādējādi turpinot festivāla misiju popularizēt kvalitatīvu, laikmetīgu teātra mākslu ārtelpās.
Festivāla direktors atklāja – šogad programmā ir vairāki muzikāli darbi, no kuriem grandiozākais būs lielkoncerts Valmieras estrādē. Tajā tiks atskaņota divtūkstošo gadu jauniešu neatkarīgā mūzika Dziesmu svētku kora un pūtēju orķestra izpildījumā.
“Tajā laikā šajās grupās spēlēja tādi komponisti kā Jēkabs Nīmanis, Edgars Mākens, arī Emīlam Zilbertam tāda pieredze un vēl, un vēl, un vēl. Un šie komponisti, kuri spēlēja neatkarīgu, pašdarbības rokenrola mūziku, šobrīd raksta mūziku priekš valsts svētku notikumiem, ja, un tad aktualizēt šo citu straumi. Tā ir bijusi vide, kur nobriest radošām personībām arī. Tur iesaistīsies pirmo reizi liels koristu apjoms. Mēs aicinām pieteikties cilvēkus, kuriem ir interese dziedāt Latvijas neatkarīgās mūzikas dziesmas. Tur skatītāju apjoms ir lielākais. Tādā ziņā tas pēc pandēmijas būs izaicinājums,” atzina festivāla direktors.
Radošās komandas tiek mudinātas veidot izrādes, izmantojot apkārtējo pasauli kā scenogrāfiju. Ārpus ierastās skatuves tiks iestudēta pat opera.
“Opera “Vēsā” savukārt būs telpā, bet tādā telpā, kas sauksies Kurtuve. Tā ir veca katlu māja Valmieras pašā centrā, kuru pilsēta ir atvēlējusi laikmetīgai mākslai. Šis būs viens no tādiem notikumiem pirms ēka aizies rekonstrukcijā. Katrīna Neiburga kopā ar Kristīni Brīniņu un Klāvu Melli veido šo darbu,” pastāstīja Suhanovs.
Viņš piebilda – vēloties pateikties gan skatītājiem, gan dalībniekiem, kas arī distanču un ierobežojumu laikā apmeklēja festivālu. Tādējādi radusies doma par speciāla kluba atvēršanu.
“Šogad mēs gribam kaut kādā ziņā atdot parādu festivāla dalībniekiem un skatītājiem. Un, jā, šogad viens no Valmieras leģendārākajiem klubiem “Multiklubs” ar laipnu saimnieku gādību pārtaps par festivāla klubu, kurš darbosies jau visu nedēļu no iepriekšējās nedēļas nogales un kur teatrālā un jaudīgā atmosfērā būs iespējams vadīt vakarus kopā,” atklāja Suhanovs.
Savukārt, lai gūtu īsta festivāla sajūtu, gandrīz pašā Valmieras centrā tiks izveidota arī telšu pilsētiņa.
