Izrādes pirmais cēliens stāsta par dzīvi viesnīcā, kur ierasto ikdienas kārtību pārtrauc negaidīta revidenta ierašanās, savukār otrajā cēlienā divi cilvēki gluži negaidīti ir satikuši kādu labdari un nespēj noticēt viņa žēlsirdībai.
Daudzi vecāki cilvēki stāsta, cik skaisti tas bija, kad visiem viss bija vai arī nebija. Daļa ir aizmirsusi par to, cik daudz nedrīkstēja un nevarēja. Cik daudz bija no dzīves jāpavada, noklusējot vai paciešot pazemojumu,” stāsta režisors Mārtiņš Eihe.
Aktieris Rihards Rudāks, kurš pats ir piedzīvojis padomju laika sistēmu uzskata, izrādē daudzas lietas sasaucas ar to, kas šobrīd notiek pasaulē.
“Kā atdzimst autoritārisms un tas pats totalitārisms, pret kuru vesela paaudze iestājās,” – tā Rudāks.
Izrādes kolektīvs uzsver šis darbs noteikti nav nostaļģisks ieskats pagātnē, bet gan patiesība par tā laika bailēm un meliem.
“Ticu, ka cilvēki, kas dzīvoja tajā sistēmā, ir pieraduši, ka viņiem nekas nav jādomā, nav jāpieņem lēmumi, jo lēmums ir viens un viss ir jau izdomāts viņu vietā," skaidro aktrise Ilze Lieckalniņa.
Kādreiz žurnālisti uzraksta muļķības, ka cilvēkos ir nostaļģija. Muļķības, kāda nostaļģija, nekāda nostaļģija nav un nevar būt," uzsver Rudāks.
Krievu autora Vampilova viencēlieni drīzāk stāsta par situācijām un lietām, kuras visiem bija pazīstamas, taču neviens par tām atklāti nedrīkstēja nerunāt.