Fotografējot cilvēkus, dabu un vietas, Mārtiņš Meiers savās bildēs iemūžina sajūtas un emocijas, kādas bijušas fotogrāfijas uzņemšanas brīdī. Tas ir veids, kā viņš saredz un raugās uz pasauli, jo tieši sajūtas vislabāk ļauj atminēties konkrētus mirkļus – gan nesenus, gan pirms vairākiem gadiem izdzīvotus. Aktieris nekad neesot domājis, ka viņa darbi varētu ieinteresēt arī citus, jo vienmēr fotografējis tikai sev.
“Braucot uz ārzemēm, es labāk fotografēju to smilšainos celiņus, kas ir ar lapām nobiruši, nekā to blakus esošo Eifeļu torni, kuru visi bildē, jo tas manī neizraisa nekādas emocijas. Bet tur kāds strūklakas ūdens atspīdums – tas man uzreiz atgādina to karsto dienu, to smaržu un skaņas apkārt,” atklāj Mārtiņš Meiers.
Līdzās Mārtiņa Meiera darbiem aplūkojamas arī Ivo Martinsona fotogrāfijas, kas tapušas septiņu gadu laikā. Tajās dominē kustība, mirklis, kas it kā apstājies. Aktieris stāsta, ka kamera viņam vienmēr pa rokai, jo vislabākie fotomirkļi rodoties pēkšņi. Piemēram, kolēģi Ingu Apini Ivo iemūžinājis slepus, slēpjoties aizskatuvē.
“Es jau vispār esmu tāds dzīves vērotājs, arī pa ielu ejot, es vēroju cilvēkus.
Tas vispār ir laikam aktiera darbs – arī pētīt cilvēkus, cilvēka dabu.
Tāpēc arī bieži vien kamera ir līdzi, un visforšākās bildes sanāk, kad cilvēks nezina, ka viņu fočē,” uzskata Ivo Martinsons.
Mārtiņa Meiera un Ivo Martinsona fotoizstāde būs skatāma līdz Hamleta pirmizrādei, kas Valmieras teātrī plānota aprīlī.
