Rīta Panorāma

Šogad sola trešo laulāšanās veidu

Rīta Panorāma

Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts

Režisors Elmārs Seņkovs iestudējis Strindberga "Nāves deju"

Valmieras teātrī pirmizrāde Strindberga «Nāves dejai»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

23.janvārī Valmieras drāmas teātrī notiks pirmizrāde Augusta Strindberga kaislību drāmai "Nāves deja" Elmāra Seņkova režijā.

"Nāves deja" ir Elmāra Seņkova otrā izrāde Valmierā. Jau ar pirmo iestudējumu - Rūdolfa Blaumaņa "Raudupieti" - režisors ieguva aktieru uzticību, pierādot, ka spēj saliedēt dažādu paaudžu māksliniekus vienotā ansamblī.

Jautāts, kas ir nāves deja, Elmārs Seņkovs saka: "Tā ir dzīve, tas, kā tu viņu noej - man liekas, tā ir tā nāves deja." Strindberga lugā "Nāves deja" ierakstījis arī savu dzīvi.

Lugas notikumi risinās uz salas, kur mīt kapteinis Edgars (Aigars Apinis) ar sievu Alisi (Ieva Puķe), jau divdesmit piecus gadus savažoti naidpilnā laulībā. Abi ir nerealizējušās personības - Alise precību dēļ ir pametusi aktrises karjeru, bet Edgars tā arī nav uzdienējis līdz ilgotajai majora pakāpei.

"Viņa gaida, kad kāds viņu pasargās, izglābs, pažēlos, tās ir kaut kādas gaidas un ilgas," par savu atveidoto tēlu Alisi saka Ieva Puķe.

Karantīnas inspektora Kurta (Ivo Martinsons) ierašanās rada cerību, ka viņu mokošā divsavienība transformēsies. Kurts, cilvēks no malas, pašam negribot, ir ierauts šajā naida un mīlas zonā. Viņš ir nevis trešais liekais, bet trešais nepieciešamais - gan Edgars, gan Alise viņā saskata reizē liecinieku un tiesnesi, kurš izspriedīs, kura ciešanas ir lielākas Jo abi gaida no otra kompensāciju par sabojāto dzīvi, bet neviens negrasās uzņemties atbildību un vainu.

Valmierā Elmārs Seņkovs uzsāk arī jaunu posmu savā režijā, jo pirmoreiz strādā kopā ar latviešu skatuves mākslas leģendu un gandrīz visu mūsdienu scenogrāfu audzinātāju Andri Freibergu. Viņa radītajam spēles telpas iekārtojumam ir liela nozīme, lai pirmajā acu uzmetienā sadzīviskais stāsts pāraugtu vēstījumā par jūtu entropiju, ja cilvēki ir ieslodzīti slēgtā telpā.

"Šī spoguļattēla zāle, tā uzradās no Alises tēla. Viņa ir izbijusi aktrise, es domāju - tukša cirka arēna vai tukša zāle, vientuļa aktrise, kura nav realizējusies, kuras dzīves stāsts caur teātri ir vientuļš un personīgā dzīve ne vienkārša," saka Andris Freibergs.

Režisors lugu iestudē tā, lai tās notikumiem var noticēt, bet reizē, lai nebūtu tīksmināšanās par ļaunumu. "Strindbergs nav mērens, man viņš ir ļoti interesants, jo viņš ir tik ļoti svešs manai būtībai, personībai, radikāls man," teic Elmārs Seņkovs.

Strindberga lugas iestudējuma radošajā komandā ir arī komponists Edgars Mākens, kostīmu māksliniece un scenogrāfa asistente Evija Pintāne.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti