Kultūra

Rīgā pirmoreiz pulcēsies personību muzeju profesionāļi no 18 valstīm

Kultūra

Antonijas Apeles audzēkņi: viņa bija ne tikai runas, bet arī dzīves skolotāja

Valmieras vasaras teātra festivāls atkal pārsteidz ar neparastām teātra vietām

Valmieras festivālā pasaules pirmizrāde laikmetīgajai operai angļu, vācu un latviešu kopradē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Ar teātra un pat laikmetīgās operas izrādēm nedēļas nogalē skatītājus jau trešo reizi pulcēs Valmieras vasaras teātra festivāls. Iekarojis skatītāju interesi ne vien ar īpaši festivālam veidotiem jauniestudējumiem, bet arī ar ļoti netradicionālām teātra spēles vietām Valmieras pilsētvidē, šogad festivāls Latvijas simtgades noskaņās aicinās domāt par nākotni – mūsu kopīgo un katram savējo.

Valmiermuižas senajā lopu laidarā iekārtotais zirgu stallis ar varenu laukakmeņu pagalmu un akmens mūra žogu ir viena no iespaidīgākajām scenogrāfijām, ko Valmiera izvēlējusies savam vasaras teātra festivālam. Pirms diviem gadiem te uzveda Raiņa “Spēlēju, dancoju”, bet šogad režisors Kārlis Krūmiņš iestudē fantāziju par brīvību “Mušas” pēc Žana Pola Sartra lugas motīviem, kam viņu iedvesmojusi tieši īpašā senās muižas vide.

“Tur tas stāsts ir tieši par to – kā pilsētnieki dzīvo zem tirāna jūga.

Tas, par ko es gribēju runāt, – par brīvību. Vai šie pilsētnieki beigās ir gatavi tai brīvībai, ko viņi saņem, vai nav gatavi?”

retoriski jautā Krūmiņš.

Lugā “Mušas” galvenais varonis Orests pēc ilgiem gadiem atgriežas dzimtajā pilsētā, kuru pārņēmušas mušas. Pilsētā valdošais tirāns paverdzinājis cilvēkus tiktāl, ka viņi samierinājušies ar valdnieka noziegumiem un pieņēmuši tos. Apnikums, samierināšanās un neprasme likt lietā savu brīvību ir tēmas, kas ļoti tuvas režisoram Kārlim Krūmiņam.

“Brīvība – tas nenozīmē ērti atlaisties savā dīvāniņā un ļaut visam notikt, kā tas notiek. Tādā ziņā var daudz ņemt no tāda Oresta, kuram ir spēks tam visam stāties pretī. Mēs taču katru dienu redzam netaisnības, tikai mēs tās akceptējam. Tur ir pilnīga pretruna. Pēc Sartra, tā nav brīvība – ja tu redzi netaisnību un akceptē to. Ja tu redzi netaisnību, tev kaut kas ir jādara,” ir pārliecināts režisors.

Savukārt Valmieras biznesa inkubatora angārā iemājojusi laikmetīgā opera “Nezināmais nezināmais”, kas arī pasaules pirmizrādi piedzīvos tieši Valmieras festivālā.

Tas ir kopdarbs, ko meistarklasēs pie slavenās britu režisores Keitijas Mičelas radījis britu komponists Olivers Kristofs Līts (Oliver Christophe Leith), vācu dramaturgs Kornēliuss Pēde (Kornelius Paede) un režisors Viesturs Meikšāns.

“Šī ir laikmetīgā opera, kurā ir ļoti augsta līmeņa izpildītāji un komponists, bet mēs to neiestudējam parastajā Baltajā namā,” stāsta Meikšāns. “Esam iznākuši ārā no ierastās skatuves, un ļoti svarīga ir tieši šī lokācija, šī industriālā telpa. Tādēļ, ka ar industriālo revolūciju arī aizsākās visa tēma par klimata izmaiņām. Un mūsu opera ir par klimata izmaiņām, par to, kā cilvēki uz to reaģē.”

Dramaturgs Kornēliuss Pēde saka – šis nebūs stāsts par klimata pārmaiņām didaktiskā un moralizējošā formā. Drīzāk – kā katrs no mums to uztver un attiecas.

“Normālam cilvēkam ir gandrīz neiespējami aptvert visu to informācijas daudzumu. Pamattēze varētu būt šāda: “Kamēr manā mazajā pasaulītē viss šķiet kārtībā, lielā pasaule man apkārt iet bojā. Vismaz es par to nemitīgi lasu.” Un starp šīm divām realitātēm pastāv liela plaisa. Par to arī ir šis darbs – kā mēs cenšamies saprast klimata pārmaiņas, vienlaikus apjaušot, ka tas nekad līdz galam neizdosies,” operu raksturo Pēde. “Man šķiet, ka mums ir izdevies atrast vienlaikus ļoti poētisku, bet arī netradicionālu un smieklīgu veidu, kā par to runāt. Tas ir stāsts par klimata pārmaiņām, kas runā par visu citu, tikai ne par pašām klimata pārmaiņām.”

Laikmetīgajā operā “Nezināmais nezināmais” piedalās operdziedātāji Jolanta Strikaite, Armands Siliņš un Edgars Auniņš, stīgu kvartets un aktieri.

Iestudējums tapis kā sadarbības projekts starp festivāliem “Homo Novus”, “Sansusī” un Valmieras festivālu un būs skatāms arī Rīgā un Aknīstē.

Valmieras festivālā trīs dienās pie skatītājiem nonāks desmit iestudējumu un radošu eksperimentu, kuru vienojošā tēma šogad ir nākotne, stāsta festivāla mākslinieciskais vadītājs Reinis Suhanovs: “Piemēram, Viesturs Meikšāns ir radījis laikmetīgo operu par šā brīža ekoloģijas jautājumiem. Tajā pašā laikā Inga Tropa veido kaut ko pilnīgi subjektīvu par eksistenciālām iekšējās pasaules lietām. Savukārt bērniem ir “Traktopera”, kur arhitekts pasūta māju bez logiem un durvīm – iespējams, tā arī ir nākotne. Bet “Viktorā Saproprelī” tēvs meklē mītisko vielu sapropreli, lai kļūtu bagāts un būtu labi gan pašam, gan tautai. Tā kā stāsts ar katru izrādi ir par subjektīvām sajūtām, kā mēs dzīvojam un kur mēs ejam.”

Izrādes notiks tādās neparastās vietās kā tukšā peldbaseinā, garšaugu dārzā un pat ražošanas biznesa loģistikas centrā. Vienīgā Valmieras teātra repertuāra izrāde festivālā būs Mārtiņa Eihes iestudētās “Meža meitas”, kas šajā reizē tiešām pārcelsies uz mežu.

Sižetā skanēja Olivera Kristofa Līta mūzika no laikmetīgās operas “Nezināmais nezināmais” un autora Danheima skaņdarbs “Atgeir” no albuma “Herja”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti