Nu jau teju leģendāro mūziku Raiņa lugai „Spēlēju, dancoju” grupa „Iļģi” radīja pirms 15 gadiem festivālam „Homo Novus”. Toreiz izrādi iestudēja teātris no Viļņas kopā ar latviešu jaunajiem aktieriem un tā notika Daugavgrīvas cietoksnī Bolderājā. Valmieras festivālam lugu no jauna iestudējis Mārtiņš Eihe. Viņš intervijā Latvijas Radio 3 kolēģim Orestam Silabriedim atzīst, ka sākuma impulss tam bijis tieši „Iļģu” mūzikā.
„Mēs mēģinām izveidot rituālu par to, kā tas ir – ziedot. Tas ir centrālais, caur ko mēs ejam. Par pamatu ņemam arī „Iļģu” līniju, kura, manuprāt, ir ļoti koncentrēta uz mīlestību, ko ziedo. Jo bez mīlestības tu neko nevari ziedot. Mēs to mēģinām uzbūvēt ar ironiju, jo, man liekas, skatīties uz Raini bez ironijas – tas laiks ir sen pagājis," uzskata režisors.
Par mistisko spēlmanīti Totu, kurš no viņpasaules tvēriena izglābj Zemgus līgavu Leldi, bet pats spiests doties nāvē, Mārtiņš Eihe saka – viņš līdz pēdējam brīdim īsti neapzinās, ko nāksies ziedot. Par simbolisku Raiņa Totu mūsdienās Eihe sauc Daini Īvānu.
„Mēs varam teikt, ka neatkarība ir tā meitene, kuru viņš mums ir atdevis. Un mēs esam tie Zemgusi, kuri šo neatkarību ir dabūjuši. Tā ir mūsu daļa, kā mēs ar to esam rīkojušies, bet tas ir tas, ko viņš ir izdarījis. Ja mēs runājam tādā Raiņa lieluma aspektā. Jo es domāju, ka viņš kaut kā līdzīgi domāja, tās lietas liekot,” spriež Eihe.
Izrāde „Spēlēju, dancoju” būs skatāma trīs vakarus – 5., 6. un 7.augustā - Valmiermuižas zirgu laidarā. Arī citi Valmieras teātra festivāla notikumi aicinās skatītājus uz neierastām vietām. Piemēram, uz Valmieras Sajūtu taku Gaujas krastos, kur Rūdolfa Blaumaņa noveli „Purva bridējs” skaņas izrādē būs pārvērtis komponists Kristaps Pētersons ar komandu. Mūziķi un aktieri kopīgi veidos elektroakustisku skaņdarbu ar cilvēku balsīm un vides trokšņiem.
Veidot brīvdabas izrādi Kristapu Pētersonu uzaicinājis festivāla mākslinieciskais vadītājs Reinis Suhanovs, zinot komponista konceptuālo un emocionālo pieeju darbam.
„Man ir svarīgi, lai mēs caur šiem darbiem atrastu teātra pasaulei kaut ko jaunu, lai skatītājs piedzīvotu kaut ko savādāku un lai viņš piedzīvotu šīs vides. Tam, ka mēs vasarā izejam ārpusē, ir būtisks iemesls. Visu ziemu mēs esam ieslodzīti šajās telpās, kur, izslēdzot gaismu, skatītājs zina, kā uzvesties, un nekas neprognozējams nevar notikt. Bet daba ir tā vieta, kur var rasties neprognozējamas un bieži vien daudz emocionālākas, barojošākas lietas,” uzsver Reinis Suhanovs.
Vēl viens Rūdolfa Blaumaņa darbs kā sveiciens iepriekš Valmierā rīkotajam Blaumaņa teātra festivālam ieskanēsies pavisam neparastā kombinācijā – mūzika, mode un Valmieras vēsturiskais dzelzceļa depo. Radošā komanda – režisors Elmārs Seņkovs, mūziķis Shipsea, modes mākslinieki „Mareunrol’s” „Tālavas taurētāja” iedvesmotam uzvedumam devuši nosaukumu „modes skaņu poēma”.
„Es biju uz Shipsea kamermūzikas koncertiem un ieraudzīju dramaturģisku domāšanu koncerta uzbūvē. Shipsea [tā ir] arī citos projektos, arī „Instrumentos”, tas ir ļoti svarīgi. Un, tā kā viņi draudzējas ar „Mareunrol’s”, tad es viņiem šo piedāvāju. Izrādījās, ka viņi jau ir domājuši kaut kad kaut ko kopā taisīt un bija ārkārtīgi priecīgi,” par ieceres dzimšanu stāsta festivāla mākslinieciskais vadītājs Reinis Suhanovs.
Valmieras vasaras teātra festivāls sāksies piektdien ar igauņu iestudēto Augusta Strindberga „Jūlijas jaunkundzi” pagalmā aiz Valmieras muzeja. Laicena ielas pagalmā notiks izrāde bērniem „Nāc laukā!” un skeitparkā – jauniešu izrāde „Supsupsukas”. Festivālu papildinās arī Ziemeļvalstu kino izlase un koncerti vakaros.
