“Man bija svarīgi šajā iestudējumā ielikt centrā cilvēku, kuram ir ļoti grūti veidot attiecības ar apkārtējiem, tāpēc ka viņš savās atkarībās vaino visus citus. Viņš speciāli rāda, kāds viņš ir briesmonis un monstrs, kuru nevar mīlēt. Tāda ir viņa pozīcija,” ieceri veidot iestudējumu “Atzīšanās” atklāj režisors Dmitrijs Petrenko. ''Man vienmēr ārkārtīgi spēcīgs ir šķitis Augustīna dzīvesstāsts, kaut vai tāpēc, ka viņš ļoti atklāti ne tikai priekš viņa laika, bet arī priekš šodienas, runāja par tām kaislībām, kas plosīja viņa dvēseli, un par to, ka viņš tiešām nezina, ko ar to darīt. Ka viņš slīd tajā ellē arvien vairāk un vairāk. Un tas mani pilnīgi atbruņo, ka viņš varēja jau tajā laikā tik godīgi par to runāt”.
Dramaturģe Justīne Kļava sešpadsmit gadsimtus pēc Svētā Augustīna nāves interpretējusi viņa darbu “Atzīšanās”. Izrādes telpa ir nosacīts mūsdienu birojs, kura darbinieki iesaistās lomu spēlēs. Alberts izvēlas būt Augustīns un pārējie viņam piespēlē Augustīna dzīvē svarīgus cilvēkus – māti, tēvu, draugus, mīļākās. Iejūtoties šajos personāžos un uzliekot maskas, izrādes varoņi drosmīgāk un atklātāk spēj izrunāt savas problēmas, ievainojumus un traumas.
Izrādē tiek izspēlētas astoņas ainas no Augustīna dzīves, to vidū ir ainas – alkas un mokas, greizsirdība, vēlme visu kontrolēt, iedomība, bezspēcība un nāvīgs klusums.
Aktieris Ģirts Ķesteris izmantoto spēles stilu raksturo kā lielu teātra sazvērestību, caur kuru ļoti trāpīgi un provocējoši iespējams citēt dzīvi. Gatavojoties izrādei, viņš ķēries pie svētā Augustīna grāmatas „Atzīšanās”, un piedzīvojis patiešām sev pārsteidzošu atklāsmi:
„Ka tā ir rokasgrāmata šodienas vīrietim – absolūti! Man nepielec, kā tas var tādā mērā šodien strādāt. Tik atpazīstami – tas vīrieša ceļš, sākot no viņa veselīgajām ambīcijām kaut kam būt, pierādīt vecākiem, lai viņi varētu lepoties, tajā pašā laikā saskarties ar to, ka jau no pašas bērnības tev tiek taranēta tā nemīlamā puse, kas tiek visu laiku sodīta, ka tu esi nepilnīgs, ka ir jācenšas un tā tālāk. Nu – kā tad tā cilvēku var dalīt divās daļās – mīlamā daļa un nemīlamā daļa, un tas ir Augustīna dzīves gājuma lielākais jautājums – kā lai tās divas daļas savieno kopā, un kristietība – tāda faktiski vertikālā apziņa – tad palīdz saprast, ka Dievs rada cilvēku nepilnīgu – tādu, kāds viņš ir, nevis divdaļīgu, bet viendaļīgu”.
Režisors Petrenko izrādei veidojis tā, lai tā būtu interesanta gan cilvēkiem, kas zina par Svēto Augustīnu, gan tiem, kas vienkārši redzēs cilvēku, kas nomocījies ar sevi. Režisoru vairāk interesēja Augustīna dzīves posms, pirms viņš kļuva par svēto.
Petrenko atzīst, ka stāsts aizvien ir mūsdienīgs un laikmetīgs - cilvēkam iet slikti, un viņš nesaprot, kāpēc viņš nav laimīgs.
“Mans varonis jūtas nemīlēts un nespējīgs mīlēt, bet viņš iet savu ceļu, kā mēs visi,” saka Ģirts Ķesteris.
Dmitrija Petrenko veidotajā iestudējumā „Atzīšanās” līdzās Ģirtam Ķesterim lomās darbojas arī Lilita Ozoliņa, Aija Dzērve, Juris Bartkevičs un Artūrs Dīcis. Izrādes radošajā grupā strādā scenogrāfe un kostīmu māksliniece Sintija Jēkabsone, horeogrāfs Modris Opelts, gaismu mākslinieks Rihards Sokolovs un komponists Andrejs Eigus.
