„Ojāra Vācieša dzeja mani uzrunāja pirms gadiem diviem," stāsta Ģirts Rāviņš. „Skolas gados nebiju dzejas cienītājs, jo tad to vajadzēja iemācīties izteiksmīgi norunāt no galvas, bet man neradās ne mazākās nojausmas, cik daudz slēpjas aiz vārdiem, kāda fascinējoša ietekme ir dzejas ritmam. To visu atklāju, piedaloties izrādes „Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās" mēģinājumos. Tas, varētu teikt, bija trieciens, kas lika man pievērsties dzejai."
Topošās monoizrādes pamatā ir 1959.gadā tapusī Ojāra Vācieša poēma „Koncerts balsij bez pavadījuma". Izrādē tā atrisināta kā smagu pārdomu nakts, kad, kā saka Ģirts:
tu beidzot pasaki pats sev, ko par sevi domā, un tās nav nekādas patīkamās domas".
Darba gaitā atklājies, ka, mēģinot dzeju lasīt savā vārdā, rodas zināms teatrālisms, turpretī iemiesojoties kādā tēlā, iespējama daudz augstāka, personiskāka atklātības pakāpe. Tā radies monoizrādes varonis – jauns dzejnieks, kas ir gatavs apgriezt pasauli kājām gaisā, taču viņa ilūzijas sastopas ar skarbu realitāti. Tomēr pārdomu nakts rezultātā rodas izpratne par lietu kārtību un iestājas zināms miers.
Darbā pie šīs izrādes un Ojāra Vācieša dzejas izpratnes Ģirtam daudz palīdzējusi režisore un runas skolotāja Dzidra Mendziņa, pie kuras mācījušies daudzi pazīstami aktieri un žurnālisti. Turklāt viņa labi pazinusi dzejnieku, tāpēc ieteikusi Ģirtam arī citus dzejoļus, un rezultātā tapusi ne vien monoizrāde, bet vēl viena dzejas programma. Slīpējumu izrādei devis režisors Viesturs Meikšāns, kurš neļāvis aktierim gremdēties ciešanās, jo „nekas aktieriem nav patīkamāk, kā uz skatuves ciest," ironizē Ģirts Rāviņš.
Izrāde „Balsij bez pavadījuma" būs arī 17.novembrī plkst. 17.00.
