Sadaļas Sadaļas

Diena sākusies

Flautiste Ilona Meija: Mūziķos visvairāk novērtēju ātru reakciju

Diena sākusies

Anita Uzulniece: Ceru, ka kino kā māksla atkal kļūs par mūsu garīgās dzīves satura daļu

Inta Balode: Ja laikmetīgajā dejā konkurence ir gana liela, tad baletā nav nemaz

Tuvums un pieskāriens. Saruna ar Dejas informācijas centra vadītāju Intu Balodi par Dejas balvas nominantiem

"Krīzes tiem, kas ir tādi īsti radoši un degoši mākslinieki, uzsit asinis," atzina dejas kritiķe, specializētā deju žurnāla Dance.lv redaktore un Latvijas Dejas informācijas centra vadītāja Inta Balode. Janvāris ir laiks, kad Dejas balvas žūrija pavelk svītru zem iesūtītajiem pieteikumiem un izvirza visaugstāko novērtējumu izpelnījušos nominantus baleta mākslā, laikmetīgajā dejā, mūsdienu dejā un skatuviskajā tautas dejā. 

Ilga Auguste: Kā dejai pagājušā gadā ir klājies?

Inta Balode: Labi, ka Dejas balva ir par divu gadu periodu. Lai gan brīnumaini, ka kopumā darbu nebija mazāk kā pirmajā ciklā, bet es domāju, ka tas saistīts arī ar to, ka balva ir jauna un pirmajā ciklā varbūt mazāk uzzināja, mazāk darbus pieteica, varbūt arī neizsekoja. Un arī visas tās krīzes tiem, kas ir tādi īsti radoši un degoši mākslinieki, tā teikt, uzsit asinis. Kopumā darbi bija un klājās diezgan labi. Protams, lielajām formām klājās slikti, ļoti daudz darbi palika iecerēs, īpaši skatuviskajā tautas dejā. Dagmāra Bārbale rosināja, ka varbūt vajadzētu uztaisīt kategoriju “visvairāk gaidītais un nesagaidītais dejas notikums”. Slikti nebija, bet man liekas, ka ilgi vairs tā nevarēs, jo tomēr deja bez ciešā kontakta... Protams, vienmēr liekas, ka man tuvā māksla cieš visvairāk, bet šoreiz diezgan objektīvi –

tas tuvums un pieskāriens dejā ir tik svarīgs un, kad tas tiek liegts, tad mākslinieki jau sāk drusku grimt bezcerībā.

Vai jūs varētu atgādināt tās kategorijas, kurās izvirzīti nominanti Dejas balvai? Vai līdzīgi mūzikai, tās ir, piemēram, notikums, interpretācija, sniegums gada garumā, gada jaunais mākslinieks, gada koncerts, mūža balva? Vai tomēr tur sistematizācija ir pēc citiem likumiem?

Man kā reizi ir tāda klusa cerība, ka reiz Dejas balvā kategorijas būs tādas, kā Mūzikas balvā, jo tas būtu ļoti ietveroši. Pašreiz ir sadalīts pa četriem nosacītiem žanriem, kādos deja Latvijā pastāv: balets, laikmetīgā deja, mūsdienu deja, skatuviskā tautas deja. Katrai ir arī apakškategorijas – baletā un laikmetīgajā dejā ir arī dejotāju kategorija, tāpēc, ka tie ir pilnā mērā profesionāli žanri, un “Horeogrāfija” ir visos četros. Un tad ir “Iestudējums” un “Notikums”. Šoreiz laikmetīgajā dejā žūrija lēma sadalīt uz pusēm un nominēt atsevišķi gan iestudējumus, gan notikumus, jo bija ļoti daudz notikumu, arī daži stipri ārpus vienkārša iestudējuma robežām. Vēl ir “Pārsteigums” un “Ieguldījums” par darbu pēdējo divu gadu periodā, kur var izcelt dažādas profesijas, dažādas funkcijas dejā. Jo varbūt kādreiz kāds jautā, kāpēc nav atsevišķi mūzika, scenogrāfija, tādas lietas – nu tad to kategoriju būtu ārprātīgi daudz un tomēr nebūtu arī daudz konkurences. Šeit žūrijai ir iespēja pamanīt, ja kaut kas īpašs ir noticis citos aspektos, arī pedagoģijā, pētniecībā. Mūža balva pirmajā reizē bija viena, tagad sapratām, ka ir taču divu gadu cikls, par laimi, šoreiz arī varēja piešķirt divas.

Visās kategorijās ir zināmi nominanti, taču zināmi ir arī divi laureāti, mūža balvas ieguvēji Ingrīda Edīte Saulīte un Haralds Ritenbergs.

Es esmu ārkārtīgi priecīga, jo pat nezināju, bet tajā dienā, kad viņus nosauca, man pateica, ka viņi ir arī klasesbiedri. Man liekas jauki, ka viņi satiksies, nu, cerams, varēs satikties aprīlī.

Viņi ir tādas personības, kuras īsti komentārus neprasa, svētki būs ļoti pelnīti.

Mēs varētu patiešām iziet cauri kategorijām un atgādināt nominantus. Pirmā kategorija ir balets. Tā laikam bija visdiskutējamākā kategorija, jo baletam, kā jūs teicāt, pagājušā gadā klājās visgrūtāk.

Jā, baletā bija maz notikumu, un baletā kopumā ir maz notikumu, jo diemžēl baleta izrādes top tikai Latvijas Nacionālajā operā un baletā, un arī ne pārāk daudz. Žēl, pietrūkst kādas alternatīvas aktivitātes, kas jau būtu iespējams projekta līmenī, bet laikam tādi kamerformāti vai nu pašiem māksliniekiem nav interesanti, vai nav ticības, ka saņems finansējumu.

Pirmā kategorija ir baleta iestudējums vai notikums, un tur šoreiz ir trīs nominanti: baleta viencēlienu vakars “Hamlets. (Ne)stāsti man pasakas” (gribētu uzsvērt, ka tas ir nominēts tieši kā viencēlienu vakars, kuru veidojuši divi horeogrāfi – Antons Freimans un Elza Leimane –, nav izcelts viens, bet žūrija nolēmusi izcelt tieši kopumu kā jauno horeogrāfu startu), starptautiskais baleta koncerts “Lieliskais baleta gadsimts”, kas ir apkopojošs ieskats baleta vēsturē (mākslinieciskā vadītāja Regīna Kaupuža) un balets “Trīs draugi”, kas ir lielas formas iestudējums. 

No baletdejotājām ir nominētas Jūlija Brauere, Baiba Kokina un Annija Kopštāle, bet no baletdejotājiem – Antons Freimans, Kristaps Jaunžeikars un Arturs Sokolovs. Te komentārs –  dejotāji var tikt nominēti gan par lomām jauniestudējumā, gan arī par debijām kādos klasikas iestudējumos, kuri varbūt repertuārā jau ir sen.

Laikmetīgajā dejā šoreiz ir četras kategorijas, jo tika nošķirti laikmetīgās dejas iestudējumi un laikmetīgās dejas notikumi, jo tie bija tapuši daudz un dažādi, daļēji arī dēļ pandēmijas apstākļiem. Tie kopumā nozarē bija tādi aktīvi un spēcīgi mirkļi, kad tiešām jūti cilvēku enerģiju un spēku. Es atceros, iepriekšējais šāds moments bija kādā 2011. gadā, kad laikmetīgā deja iekļuva “Spēlmaņu naktī” kā atsevišķa kategorija. Pie iestudējumiem ir nominētas izrādes “Baiļu rutīna”, “Drosmes projekts”, “Kur tu esi, kad es guļu”, “Labrys” un “Otrā pusē”. Tas ir priecējoši, ka var redzēt, ka tās galvenās organizācijas, atšķirībā, teiksim, no baleta, šeit ļoti sadalās. Ir interesanti uzmest aci producentiem un redzēt, ka ir “Ģertrūdes ielas teātris”, ir “Dirty Deal Teatro”, ir Horeogrāfu asociācija, ir Latvijas Kultūras akadēmija – tātad arī dažādas tās vietas, kur top darbi.

Laikmetīgās dejas notikumam šoreiz izņēmuma kārtā ir nominēti seši projekti: “Ārējais klimats / iekšējais laiks”, izrāde-instalācija “Atkāpšanās”, izrāde “Un pēkšņi gulbji!”, “Rezonanse. Trīs”, laikmetīgās dejas un rezidenču programma kultūrtelpā “Točka” un “#pijamadancepractice”, kas ir Olgas Žitluhinas nebeidzamās dejas "Facebook" un "Instagram" platformās, sākoties pandēmijas ierobežojumiem – viņa katru dienu, tiešām katru dienu, sākot no marta, veido nelielu solo, filmē to dažādās vidēs un publicē.

Fantastiska ir gan izpildījuma kvalitāte, gan tas nebeidzamais ideju krājums, katru reizi gandrīz ir kaut kas cits.

Un viņa ir arī nominēta kā dejotāja tieši šādu izpildījuma kvalitāšu dēļ.

Notikumi droši vien prasa nedaudz lielāku skaidrojumu. Laikmetīgās dejas programma “Točkā” bija spilgts pierādījums tam, cik ārkārtīgi laikmetīgajai dejai ir vajadzīga telpa, jo īsajā tās pastāvēšanas laikā tur, man liekas, bija paredzēti kādi 12 dejotāji, kas radītu sava darba skices un strādātu pie tā, lai gan apstākļi tur ir diezgan traki.

Tomēr vēlēšanās darboties un uzreiz spēcīgie un labie rezultāti, kas tur tapa, atkal un atkal atgādina, ka dejai vajag telpu, kuras tai nav.

Notikumu “Rezonanse. Trīs” veidoja trīs horeogrāfi – Ivars Broničs, Ramona Galkina un Ilze Zīriņa –, kuru iedvesmas avots bija kāds materiāls no Anša Rūtentāla darbiem, bija dažādi izejas punkti, video, audio. Horeogrāfi bija interpretācijā brīvi, un tapa ļoti dažādi darbi, vienlaikus godinot Ansi Rūtentālu.

Par izrādi “Un pēkšņi gulbji!” esmu personīgi priecīga, jo es arī tur esmu iesaistīta, lielā mērā tā ir mana ideja. Darbs ir tapis sadarbībā ar Burtnieku novada sociālo dienestu un ir rezultāts kopumā pat divarpus gadu ilgam darbam ar novada iedzīvotājiem un sociālo dienestu, un tad kādiem deviņiem mēnešiem, tieši to izrādi veidojot. Tā ir bijusi brīnišķīga pieredze, kur profesionāli mākslinieki kopā ar visu sešu novada ciemu iedzīvotājiem un sociālā dienesta darbiniekiem ir metušies dejas pieredzē. Galarezultāts ir labs, un arī pats process ir ārkārtīgi būtisks.

Vēl ir izrāde-instalācija “Atkāpšanās”, kas notika festivāla “Survival Kit” ietvaros un arī ir gana neparasts darbs. Tas ir četru stundu process, kas saistīts tieši ar dejas ieiešanu muzeja un vizuālās mākslas kontekstā, tur tu vari iet un nākt, kad vēlies, un palikt, cik ilgi gribi. Piedalās gan profesionāli dejotāji, gan cilvēki, kas pieaicināti uz projektu – viņi principā četras stundas guļ, turklāt, manuprāt, ir arī brīnišķīga scenogrāfija. Tas ir tāds izteikts aicinājums piedzīvot un sajust deju, kustību. Es domāju, ka “Atkāpšanās” daudziem strādāja kā tāds terapijas mirklis, atpūta, iziešana ārpus tā kaut kāda ārprāta. 

Projektā “Ārējais klimats / iekšējais laiks” Laura Stašāne no Latvijas Jaunā teātra institūta aicina jaunos horeogrāfus – Latvijas Kultūras akadēmijas absolventus – veidot pirmo darbu un nodrošina tādu kā atbalstu.

Tas ir kā atspēriena punkts, jo savādāk tu esi ārā no skolas, tev nav darbavietas, jo nav ne trupu, ne telpu – kur tu tagad liksies?

Tevi kaut kā mēģina ievest neatkarīgā mākslinieka ceļā, un tad vēlāk tas varbūt izveidojas par veiksmīgu trajektoriju.

Tad ir skatuviskā tautas deja, kurā iestudējumi vai notikumi ir trīs. Pirmais ir “Daiļrades” brīvdabas uzvedums “Dzersim kāzas trīs dieniņas. Dziedāsim. Dancosim”, kura horeogrāfi ir Lilija Lipora un Ilmārs Dreļs. Otrs nominants ir Latvijas dejas sajūtu kastīte “Līgo gadalaiki”, kas ir Jāņa Purviņa ideja un realizācija. Varētu pat teikt, ka tas savā ziņā ir tāds promocijas materiāls par Latviju. Trešais ir “Saules zīmē rotāties”, kas ir Dagmāras Bārbales video darbs. Tas tapa martā, un “Facebook” un “Youtube” arī starptautiski saņēma ļoti daudz klikšķu. Viņa dejo tādos mazos kvadrātiņos, bet saanimēts ir tā, ka viņa viena pati īsajā klipā dabū to Dziesmu svētku sajūtu. 

Jaunajā kategorijā “Dejas iestudējums bērniem un jauniešiem” ir četri iestudējumi: “Kad zeme zūd zem kājām”, Veizāna deju skolas darbs ar horeogrāfu ansambli, izrāde “PusOtrs”, kas notika Valmieras teātra festivālā (Lienes Gravas horeogrāfija), baleta studijas darbs “Stāsts par Klāru un Riekstkodi” (horeogrāfi Tālis Sils un Gunta Liepiņa-Millere) un deju grupas “Buras” un horeogrāfu kolektīva darbs “Tuvumā”. 

“Ieguldījums dejas mākslā” – te varētu izcelt ļoti, ļoti dažādas lietas un dažādus darbus no repetitora vai koncertmeistara līdz kritiķim, scenogrāfam vai komponistam, bet šoreiz nominanti ir “b-boy” An-Juicy jeb Andžejs Začiņajevs par ieguldījumu hiphopa kultūras attīstīšanā un prestiža celšanā Latvijā un starptautiskā mērogā, Jānis Ērglis par izcilu horeogrāfa, pedagoga un organizatora darbu latviešu skatuviskajā dejā, Genādijs Gorbaņovs par augstvērtīgu Latvijas Nacionālās operas baleta solistu repetitora darbu, Dita Jonīte par pētījumiem dejas vēsturē izdevumos “Neatkarības laika teātris” un “Latvija: kultūru migrācija” un kolektīvs – Dmitrijs Gaitjukevičs, Anna Novikova, Rūta Pūce, Olga Žitluhina – par profesionālās vidējās izglītības programmas “Laikmetīgā deja” izveidošanu Rīgas Baleta skolā. Tas ir svarīgs solis, jo šajā līmenī pietrūkst laikmetīgās dejas ievirzes izglītības.

Kategorijā “Pārsteigums dejas mākslā” ir četri pretendenti. Pirmais ir veltījums Baltijas ceļa 30 gadu piemiņai – “Gatves deja” uz lidostas skrejceļa.

Pārsteigums tādā ziņā, ka aptur lidmašīnas vai liek apmest vēl kādu loku, lai varētu paspēt izdejot deju.

Otrs ir “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt” – Rūtas Pūces ideja, ko realizējam Dance.lv žurnālā. Iecere ir tāda, ka top darbs, kas tiek filmēts, horeogrāfs raksta radošās procesa piezīmes, un pēc tam kritiķi no dažādām nozarēm raksta recenzijas – tas viss tiek publicēts vienlaikus, lai veicinātu dejas uztveršanas procesu. Trešais pretendents ir Daugavpils deju grupa “Factory Kingz” par pasaules čempiona titula izcīnīšanu starp junioriem Monpeljē, Francijā. Tiešām visi, kas ir no hiphopa pasaules, saka, ka tas ir riktīgs pārsteigums tur vispār nonākt līdz finālam, kur nu vēl uzvarēt. Ceturtais pretendents ir izrāde, performance dejas valodā “Intervija ar Frānsisu Bēkonu”. Tā ir scenogrāfes Lauras Dišleres ideja un Lienes Gravas un Simonas Orinskas horeogrāfija, dalībnieki ir gan profesionāli dejotāji, gan buto studijas dejotāji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt