Labi zināmais režisors, aktieris un rakstnieks Vasilijs Šukšins (1929–1974) dzimis Altaja novadā Krievijā un ir tipisks krievu sādžas attēlotājs. Vasilija Šukšina stāsti ir pati dzīve, cilvēks ir vesela pasaule. Reizēm rakstnieks atļaujas pasmaidīt par saviem varoņiem un to dīvainībām, bet vienmēr jūtamas viņa dziļās simpātijas pret šiem cilvēkiem.
Izrādē darbība norit krievu sādžā, kur plosās lielas kaislības, cilvēki meklē dzīves jēgu un savu tieksmju piepildījumu. Daži to atrod, citi – nē. Saduras mūžīgie pretspēki – labais un ļaunais, godīgais un negodīgais...
Rēzeknes Tautas teātra iestudējumā trīs stāsti gandrīz nemanāmi pāriet viens otrā, turpinot tematiski un vizuāli risināt dzīves jēgas meklējumus. Cik daudz ļaujamies savu sapņu piepildījumam, vai blakus dzīvojošie savējie saprot un pieņem otra dīvainības, un kurš galu galā ir lielāks dīvainis? Vai tas, kurš pārāk daudz runā, vai tāds, kurš iet pret vēju, vai tomēr tas, kurš saglabājis bērnišķīgo prieku, vai sapņotājs, bet varbūt tas, kurš izgāž savas dusmas?
Režisore Māra Zaļaiskalns izrādi veidojusi kā episku vēstījumu, stāstu lasījumam viegli un plūdeni mijoties ar aktieru dzīvošanu Šukšina stāstos, kas skatītāju nemanāmi “ievilks” darbībā, ļaujot līdzdzīvot un radot vēlmi brīžiem iesaistīties iestudējumā no zāles. Video projekcijas palīdz piedzīvot gadalaiku maiņu, lai gan šogad mainīgie laikapstākļi un sniegs mūs var pārsteigt laikam arī vasarā, ne tikai uz skatuves.
Režisore – Māra Zaļaiskalns, aktieri: Ināra Apele, Vija Dikule, Sandra Juste, Kaspars Balodis, Aldis Leidums, Oskars Lustiks, Jānis Pampe, Arturs Rozvjazevs. Telpa un kostīmi – Ināra Apele; gaisma un skaņa – Ints Salmiņš; video – Sergejs Čakāns; horeogrāfs – Ilmārs Dreļs.
