Interesanti, ka teātra telpas šobrīd atrodas tieši tur, kur 90. gados patiešām darbojās klubs „Paradīze”, kurā zem neona palmām sēdēja un „Campari” dzēra tā brīža ietekmīgākās Latvijas personas.
“Tad, kad mēs sapratām, kas te ir bijis, mums likās, ka visi pavedieni saslēdzas. Kluba interjeru iekārtoja dizainers no Beļģijas, te varēja dabūt varžu kājiņas pat. „Campari” bija galvenais dzēriens. Visi bārmeņi bija bokseri bijušie. Bet tas klubs arī bija tāds, ka noderēja, ka viņi bija bokseri, teikšu godīgi,” - režisores Paulas Pļavnieces atstāstā tāds savulaik izskatījās klubs „Paradise”. Darbojās tas no 1992. līdz 1994.gadam Talsu ielā 1.
Tieši tur šobrīd iemitinājies “Dirty Deal Teatro”. Savdabīgās telpas jau uzreiz saistīja teātra uzmanību, un nu tiks apspēlētas arī izrādē.
„Un vēl 1992.gadā atvērās ne tikai klubs „Paradīze”, bet arī sāka demonstrēt meksikāņu telenoveli „Bagātie arī raud”. To skatījās visi. Tāpēc īsti nebija skaidrs, kur beidzās seriāls un kur sākās īstā dzīve,” saka Pļavniece.
Izrādes veidotāju komandā ir astoņas sievietes un tikai viens vīrietis – skaņu mākslinieks Jēkabs Nīmanis.
90.gadi izrādes veidotājus interesē galvenokārt tādēļ, ka tas bija viņu bērnības laiks, kad viņu dzīvi noteica viss ar vecākiem un vecvecākiem notiekošais un tas tolaik bija bieži vien kas visai ekstrēms un dīvains.
Kā mantojums tas nācis līdzi arī toreizējiem bērniem.
“Tad mēs sākām šķetināt tos notikumus, un tas ir skaidrs, ka viss jau rodas kaut kā ietekmē. Šinī gadījumā tas 90.gadu sākuma laiks ar reketu un visu pārējo, mežonīgajiem Austrumiem, mēs sapratām, kas tas ir labi pārmantojies un daudzas lietas arī izskaidro, kāpēc mēs domājam vai rīkojamies tieši šādi šodien,” uzskata Paula Pļavniece.
Veidojot izrādi, radošā komanda intervēja gan leģendām apvītos 90.gadu uzņēmējus, gan bijušos policijas darbiniekus, gan citus cilvēkus, kuriem ir spilgtas atmiņas par laiku pirms 30 gadiem.
Dokumentālie fakti savīsies ar pašu mākslinieku fantāziju, un izrādes darbība noritēs gan 90. gados, gan mūsdienās, kad tā laika kāda biznesmeņa atvases būs izveidojušas kopīgu brančotavu.
Lomās darbosies četras aktrises - Liena Šmukste, Samira Adgezalova, Elīna Vaska un Anastasija Rekuta-Džordževiča. Samira un Elīna atzīst, ka darbs pie izrādes savā ziņā bijis kā psihoterapijas seanss.
“Man personiski tas ir vairāk stāsts par sievietēm. Par to, kā tas laiks un apstākļi 90.gados ietekmēja šīs ģimeņu dzīves un likteņus. Jā, tas man kaut kā pavisam jauns apvārsnis,” atzīst Elīna Vaska.
“Īstenībā man ir ļoti līdzīgi kā Elīnai. Man vispār tapa kaut kā skaidrāks arī par savas ģimenes sievietēm, kāpēc viņas ir tieši tādas. Jūtams ir tas, ka vēl joprojām ir tā neuzticēšanās vispār cilvēkiem, iestādēm, ierēdņiem, kaimiņam. Visu laiku ir tā sajūta, ka kāds tevi tūlīt, tūlīt apmānīs, un īstenībā tikai šī mēģinājuma procesa laikā es esmu sapratusi, kāpēc mana oma un mamma ir tādas, kāpēc viņas tik ļoti baidās,” stāsta Samira Adgezalova.
Izrādes žanrs būs traģikomēdija, jo daudzas lietas, kas notika 90. gados, no mūsu skatu punkta bija tik absurdas, ka gluži vai neticas, ka kaut kas tāds vispār reāli varēja notikt.
Muzikālo noformējumu izrādei veidojis Jēkabs Nīmanis, un savā ziņā tas būs kā kontrasts kluba „Paradīze” atmosfērai, proti, skanēs hiti no 90. alternatīvā virziena pārstāvēm – meiteņu grupas „Atdod zapti”.
Aktrises arī pašas izrādē spēlēs mūzikas instrumentus, šo faktu komentē Liena Šmukste: “Mēs neviena, izņemot Elīnu, nebijām spēlējušas instrumentus. Tagad Samira spēlē bungas pirmo reizi dzīvē, es mācos spēlēt elektrisko ģitāru un Anastasija – sintezatoru. Mūziku ir piemeklējis Jēkabs Nīmanis. Viņš tik nes mums notis, es skatos, ko ar to darīt, reizēm nāk histērija virsū, bet tagad jau – fū, var noslaucīt pieri un teikt, ka kaut kādas stīgas jau mēs te raustām”.
Justīnes Kļavas un Paulas Pļavnieces veidotā iestudējuma „Klubs Paradīze” pirmizrāde “Dirty Deal Teatro” skatāma trešdien, 7.novembrī.
