“Vārna” - lidojums vienā cēlienā ir stāsts par cilvēku, cilvēka iekšējo cīņu, neglīto skaistajā un skaisto neglītajā, tuvošanos bīstamajam un sevis no jauna iepazīšanu.
“Gribētu cerēt, ka stāsts būs katram par sevi. Man tas ir viens stāsts, Elzai [Leimanei], visdrīzāk, tas būs cits stāsts. Mēs neesam noformulējuši vārdos, ko katram mums tas nozīmē,” Latvijas Televīzijas raidījumā „Rīta Panorāma” skaidro Reinis Sējāns.
Reinis Sējāns atzīst, ka mīlestība pret kustību un dejas mākslu viņā dzīvojusi visu mūžu, “bet neizskaidrojamu iemeslu dēļ līdz šim nebiju to licis uz skatuves blakus mūzikai kā līdzvērtīgu sajūtu izteiksmes līdzekli.”
Abu mākslinieku sadarbības procesu Reinis Sējāns raksturo kā sarežģītu. Viņa pieredzē pirmo reizi ir tā, ka „vezumiņš no abiem galiem jāvelk uz vidu”.
„Nav tā, ka es varu radīt pilnīgi visu mūziku un tad dot Elzai, lai viņa iestudē horeogrāfiju, jo es gribu iedvesmoties no horeogrāfijas kaut kādā ziņā, un, protams, ka Elza grib iedvesmoties no mūzikas,” skaidro Reinis Sējāns.
Savukārt Elza Leimane intervijā „Rīta Panorāmai” atzīst, ka darbs iestudējumā „Vārna” ir izaicinājums. Tā ir nostāšanās pret stereotipu, ka balets, kuru mēs asociējam ar gulbi, ir kaut kas cēls un skaists.
„Vārna ir ļoti pašpietiekama, ķēmīga pat savā ziņā,” saka Elza Leimane. „Tā intensitāte būt vienai un uzdrošināties vadīt vienai visu izrādi, tas ir kaut kas ļoti spēcīgs un man ļoti interesants.”
Reinis Sējāns. Elza Leimane. Lidojums vienā cēlienā - VĀRNA from Reinis Sejans on Vimeo.
Abi mākslinieki jau ir pazīstami kopš skolas laikiem, taču tā pa īstam viens otru iepazinuši tikai nesen.
“Šī negaidītā atkalredzēšanās izrādījās svarīgs punkts radošajā ceļā. Elzas personībā ir noslēpums. Tas ir tas, ko mīlu māksliniekos un mākslā. Kopā strādājot, nostiprinās sajūta, ka mūsu iekšējie mūzikas viļņu uztvērēji darbojas līdzīgās frekvencēs,” norāda Reinis Sējāns.