Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Rakstniecības balva "Krasta ļaudis" Ingai Žoludei

Elmārs Seņkovs Valmierā iestudē "Nelabie. Pēc Dostojevska"

Tie paši grābekļi. Elmārs Seņkovs Valmierā iestudē «Nelabos. Pēc Dostojevska»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Valmieras Drāmas teātris sezonu sāk ar pirmizrādi "Nelabie. Pēc Dostojevska" Elmāra Seņkova režijā. Četru stundu izrāde uzjundī ļoti nozīmīgas tēmas – par vērtībām, ticību, radikālismu, liberālismu un galējībām, kas var novest līdz nodevībai un asinsizliešanai.

Mūsdienīgu versiju vienam no visu laiku labākajiem romāniem veido režisors Elmārs Seņkovs un dramaturģe Justīne Kļava.

"Ir laiks, kad atkal jāņem galdā tās grāmatas, par kurām runāja pirms 150 gadiem. Dostojevska "Velniem" tieši paliek 150 gadi, un mēs zinām, ka vēsture ir cikliska, to pat vēsturnieki ir pierādījuši, un mēs joprojām nemācāmies no kļūdām, joprojām mēs uzkāpjam uz tiem pašiem grābekļiem," stāsta režisors.

Kļava skaidro: "Romāns "Velni" Dostojevskim ir viens no lielā piecinieka, no tiem lielajiem darbiem, kas tiek uzskatīti par galvenajiem pasaules literatūras mantojumā. Lai arī šis darbs ir sarakstīts 1872. gadā, tas pats par sevi runā par sava veida jauniešu radikālismu, un līdz ar to mēs mēģinājām ielikt tur tos atslēgas vārdus, kas mūsdienās varētu reprezentēt, piemēram, jebkāda veida studentu radikālās kustības vai jauniešu kustības."

Cīņa par taisnību trīs daļās ilgst četras stundas un ir ļoti mūsdienīga. No dīku, bet sociāli aktīvu jauniešu radošās nometnes, kur tiek pārspriestas progresīvas idejas un virpinās personīgās kaislības, notikumi pamazāk pāraug varaskārē, nodevībā, morālā un politiskā nihilismā, atklājot ceļus, kā jauns, nevainīgs cilvēks izšķiras par labu nekrietnai rīcībai un asinsizliešanai.

Aktrise Ieva Estere Barkāne ir pārliecināta, ka jebkura veida radikālisms, arī tas, kas saknē ir domāts kā kaut kas skaists un cēls, var izaugt līdz kaut kam baisam: "Mūsdienās tā ir tāda kreisā politika, vājprātīgs pārspīlēts liberālisms, kas riktīgi sasaucas ar to "Velnu" laiku, ar to Dostojevska laiku, jo tās lietas, par ko tie jaunieši runā, ir tieši tās pašas – visiem gribas mainīt sistēmu, celt jaunu sabiedrību. Jā, to viņš ir sapratis, un tas nemainās."

Justīne Kļava uzsver: "Visi raksturi, kas ir romānā, ir saglabāti. Jūlija Mihailovna ir apvienota ar Varvaru Stavroginu, jo viņas abas kopā kaut kādā ziņā reprezentē tādu sievieti, kas atrodas varas pozīcijā, kurai ir ļoti liela ietekme sabiedrībā. Bet, par sižetu runājot, skaidrs, ka mēs nevaram izstāstīt visu, kas ir 650 lapās, bet mēs esam paņēmuši tieši to esenci."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti