Labrīt

LB padomnieks: Inflācijas apkarošanai arī turpmāk gaidāma procentu likmju celšana

Labrīt

Eksperts: Karš Ukrainā ir mainījis izpratni par varas centriem pasaulē

Nacionālā baleta simtās jubilejas mēnesi ievada jauniestudējums "Serenāde. Carmina Burana"

Tehnika, varēšana un meistarība – pirmizrādi LNOB piedzīvos divi baleti vienā vakarā

Pēc mēneša simts gadu apritēs Latvijas Nacionālajam baletam, kad operas namā būs krāšņs jubilejas galā koncerts. Bet jubilejas mēnesi jau šo sestdien, 5. novembrī, ievadīs jauniestudējuma "Serenāde. Carmina Burana" pirmizrāde, kad vienā vakarā uz Baltā nama skatuves varēs baudīt 20. un 21. gadsimta klasiku.

Baleta mākslinieciskajam vadītājam Aivaram Leimanim jau sen bija sapnis par diviem darbiem, ko viņš noteikti vēlētos redzēt uz mūsu Baltā nama skatuves. Viens bija kāds no leģendārā horeogrāfa Džordža Balančina baletiem, otrs – balets, kas balstīts monumentālajā kantātē "Carmina Burana". Tieši sagaidot baleta simtgadi, zvaigznes sakrita tā, ka tas kļuva iespējams, un tapa jauniestudējums, kurā abi darbi būs skatāmi vienkopus.

Džordžu Balančinu dēvē par 20. gadsimta pasaules izcilāko horeogrāfu, bet iegadījies tā, ka mūsu baletā visu tā 100 gadu laikā nav tapis neviens viņa darbs.

Nu beidzot robs tiek aizpildīts, un skatītāji varēs novērtēt pašu populārāko Balančina baletu "Serenāde". Tā pirmizrāde bija 1934. gadā Ņujorkā, un kopš tā laika tas nav nogājis no pasaules skatuvēm. Baleta pamatā ir Pētera Čaikovska Serenāde stīgu orķestrim Do mažorā, un pats Balančins to raksturojis kā deju mēnesgaismā.

Latvijā baletu "Serenāde" iestudējusi Vikija Bromberga-Psihojosa, kura savulaik pati bija dejotāja Balančina vadītajā baleta trupā. Viņa teic: "Man ir liels prieks būt šeit un pārstāvēt šo darbu, kuru es pati esmu vairakkārt dejojusi.

Parasti cilvēki jautā – par ko vēsta šis balets? Atbilde ir: tajā nav konkrēta stāsta vai sižeta, tas ir darbs, kas atspoguļo dejotāju tehniku, varēšanu un meistarību. To, kas noslīpēts un izstrādāts baleta zālē."

Kādēļ tieši "Serenāde" ir Balančina populārākais balets? Vikija Bromberga Psihojosa uzskata, ka viņam tajā izdevies iemiesot skaistumu, kas tuvs un saprotams ikvienam cilvēkam:

"Šī baleta noslēpums ir tajā, ka tas ir tik skaists, vienkāršs un tīrs, ikvienam uztverams un saprotams. Tāpat kā Čaikovska mūzika, gaismas un kostīmi, kas tajā redzami.

Daudzas kompānijas vēlas iestudēt šo darbu, bet, lai saņemtu licenci, kompānijai ir jāatbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem. Es apsveicu Latvijas Nacionālo baletu, ka jums izdevās saņemt Balančina fonda atļauju."

Balančina "Serenādei" jauniestudējumā sekos balets "Carmina Burana", kura pamatā ir monumentālā Karla Orfa kantāte, kas ilustrē likteņa kaprīzēm pakļautos cilvēka dzīves līkločus. Sapni redzēt mūsu baletā "Carmina Burana" Aivars Leimanis loloja jau gadus divdesmit, taču neviena redzētā horeogrāfija viņu neuzrunāja, līdz viņš ieraudzīja pirms trim gadiem Kanādā iestudēto Edvarda Kluga versiju. Ar ko tā piesaistīja, stāsta Leimanis: "Ar ļoti laikmetīgu dejas valodu, ar darba lasījumu. Jo viss, ko es līdz šim biju redzējis, bija tāds maķenīt vecmodīgs. Es pat biju redzējis Argentīnā, ka "Carmina Burana" bija flamenko versijā. Tā kā ļoti dažādi šie iestudējumi ir bijuši. Bet, ieraugot Edvarda darbu, es viennozīmīgi sapratu, ka tas mums ir jāpaceļ."

Edvards Klugs stāsta, ka horeogrāfija tapa pēc Kanādas deju kompānijas pasūtījuma. Sākotnēji viņš pat apsvēris, vai to veidot, jo šķita, ka Karla Orfa darbs pats par sevi jau ir tik pilnīgs, ka tam nav vajadzīgi horeogrāfiski papildinājumi. Taču, pieradis sevi izaicināt, Klugs tomēr ķērās pie darba un meklēja dialogu ar Orfu, lai varētu līdzvērtīgi pastāvēt viņa radītajā visumā.

"Kantātes teksti ir lielā mērā provocējoši, himniskums tajos mijas ar parupju humoru, mīlas un erotisko dzeju, bet mūzika ir maģiska un liek notrīsēt bijībā pret kantātē apdziedāto likteņa ratu.

Es šo darbu izvēlējos slēgt ar apļa simbolu, kas atspoguļojas gan horeogrāfijā, gan vizuālajos risinājumos. No apļa nav iespējams izbēgt, aplī sadzīvo vīrišķais un sievišķais pols, kas ik pa laikam satiekas, apvienojas, un tad atkal atgriežas katrs savā dzīves orbītā. Tas ir kā tāds magnēts, kas mūs pievelk un atkal atgrūž, un man bija svarīgi šo domu uzsvērt savā darbā," skaidro horeogrāfs.

Baleta jauniestudējuma "Serenāde. Carmina Burana" pirmizrāde būs 5. novembrī, un tā uzsāks mūsu baleta simtgades mēnesi, kas vainagosies ar krāšņu galā koncertu 1. decembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti