Raiņa un Aspazijas 150. jubileja šosezon būs arī Rīgas Krievu teātra uzmanības lokā. Tiesa gan, ne kāda no lugām, bet abu dižgaru dzeja, ko izrādei par pamatu ņēmis režisors Igors Koņajevs, stāsta teātra direktors Eduards Cehovals.
„Raiņa un Aspazijas jubileju nevaram ignorēt, kaut arī esam krievu teātris, jo tomēr dzīvojam un strādājam Latvijā un esam daļa no Latvijas teātru kultūras," teic Cehovals. "Tādēļ veidojam pavisam jaunu muzikālu izrādi „Mīlas svētība” par Raiņa un Aspazijas mīlestību. Tajā skanēs dzejoļi un vēstules, ko viņi rakstīja viens otram. Runātais teksts būs krievu valodā, bet dziesmas skanēs latviski. Mūziku ir sarakstījis lieliskais komponists Arturs Maskats, kurš nekad agrāk Raiņa dzeju nebija komponējis. Un mūzika, ko jau esmu dzirdējis, ir patiešām apbrīnojama.”
Iestudējums „Mīlas svētība” pirmizrādi piedzīvos 26.septembrī, bet janvārī priekškaru vērs vēl kāda Koņajeva iestudēta muzikāla izrāde, kurai jaunas melodijas sarakstījis Raimonds Pauls. Proti, „Kentervilas spoks” šosezon spokosies ne vien Leļļu teātrī, bet arī Rīgas Krievu teātrī.
Teātra repertuāru nākampavasar papildinās arī krievu klasika – Ivana Turgeņeva „Mednieka piezīmes” (dramatizējuma autore un režisore Jeļena Čornaja), Ļeva Tolstoja „Augšāmcelšanās” (dramatizējuma autors un režisors – Ruslans Kudašovs) un Arkādija Averčenko „Albums” (režisors - Georgijs Chvirava).
Par vēl vienu sezonas magnētu varētu kļūt Vladislava Nastavševa un Gunas Zariņas iespējamā viesošanās Rīgas Krievu teātrī, stāsta Eduards Cehovals.
„Nastavševa „Mēdeju” spēlēja Maskavā, bet Guna, protams, uz Maskavu vairs nebrauc. Un tā nu nāca piedāvājums šo izrādi uzvest mūsu teātrī. Plānots, ka Guna paliks galvenajā lomā, bet pārējie aktieri būs no mūsu teātra,” atklāj Cehovals.
Par „Mēdejas” izrādīšanu Rīgas Krievu teātrī pašlaik vēl turpinās sarunas, tādēļ iespējamie izrāžu datumi pagaidām nav zināmi.
