Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa iestudētā izrāde „Brodskis/Barišņikovs” nenoliedzami ir teātra šīs sezonas skaļākais notikums, lai gan neviens JRT aktieris tajā nepiedalīsies.
„Izrāde ir balstīta uz Josifa Brodska dzeju, tur būs tikai viens aktieris – Barišņikovs pats, kurš arī runās šo dzeju. Esmu atlasījis apmēram 50 Brodska dzejoļu, tam visam, protams, apakšā ir kaut kāda dramaturģiska loģika, par ko es varbūt vēl negribu stāstīt. (..) Protams, izrāde būs oriģinālā krievu valodā. Ar Barišņikovu jau esam sākuši mēģinājumus. (..) Man vienmēr ir bijušas dziļas pretenzijas, kā dramatiskie aktieri runā dzeju, viņi vienmēr bāžas iekšā ar savu interpretāciju, personisko attieksmi, kas mani galīgi neinteresē, jo es gribu pats ar to dzeju, negribu starpniekus. (..) Gadījumā ar Mišu Barišņikovu man ir liels pārsteigums – neesmu dzirdējis, ka kāds tik labi dzeju runātu. Tas ir dīvains gadījums – viņš ir visu mūžu pavadījis uz skatuves, līdz pēdējai šūnai ir īsts skatuves dzīvnieks, bet tajā pašā laikā ir saglabājis pilnīgu nevainību attiecībā pret tekstu,” stāsta Alvis Hermanis.
Barišņikovs izrādi sāks spēlēt oktobrī, bet jau 16.septembrī pirmo sezonas jaunumu piedāvās režisors Gatis Šmits ar Allas Sokolovas traģikomēdiju „Farjatjeva fantāzijas”, kurā viesosies arī Dailes un Nacionālā teātra aktieri Arturs Skrastiņš, Lāsma Kugrēna un Lidija Pupure. Šmits iestudēs arī izrādi skolēniem par lielajiem dzīves jautājumiem vienkāršā valodā. Savukārt 14.novembrī režisora lomā JRT debitēs filozofs Uldis Tīrons ar izrādi pēc Platona dialoga “Simpozijs” motīviem.
„Filozofs no režisora atšķiras ar to, ka viņš zina, par ko ir traģēdija un kas ir traģēdija un kas ir komēdija," norāda Tirons. "Tādēļ es domāju, ka šis Platona iestudējums, kas faktiski ir pieskaņots 2342.jubilejai, kopš notika slavenais dzertiņš pie Atēnu traģiķa Agatona, pēc kura sabruka Atēnu valsts, tika sašķaidīti Atēnu pieminekļi un pats Agatons devās trimdā, manuprāt, būs ļoti savlaicīgs iestudējums.”
Jaunā Rīgas teātra repertuāru šosezon papildinās pavisam deviņi jauniestudējumi – pieci Lielajā un četri Mazajā zālē. Ibsena „Spokus” iestudēs Māra Ķimele, Inese Mičule raudzīs atgriezt uz skatuves Māras Zālītes poēmu „Pilna Māras istabiņa”, bet Ģirtam Ēcim būs divi jauniestudējumi – Kunio Simidzu luga “Grimētava” šoruden un „Dons Kihots” pēc Migela de Servantesa romāna motīviem nākamgad. Pavasarī Jaunajā Rīgas teātrī debitēs režisors Mārcis Lācis ar Jāņa Joņeva darbu “Rīgas urbānie mīti”. Savukārt pats teātris turpinās dzīvot, tā teikt, „uz koferiem”, jau kuro sezonu gaidot remontu un pārcelšanos.
