Teātris nav Rimčiks. Alvis Hermanis atklātā vēstulē pauž satraukumu par Dailes teātri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis 25. oktobrī teātra mājaslapā publicējis atklātu vēstuli "Teātris nav Rimčiks", kurā, atbildot uz publiskajā telpā notiekošajām diskusijām par teātru vadības modeļiem, uzsver mākslinieciskā vadītāja lomas nozīmi teātrī.

Hermanis norāda, ka šobrīd JRT ir vienīgais teātris, kurā vēl ir mākslinieciskais vadītājs, un pauž viedokli, ka teātri, kurus vada tikai direktori, nav spējīgi izaudzināt un kultivēt savus aktierus.

“Ideja, ka Latvijas teātru mākslinieciskā vadība būtu jāuztic teātra direktoriem, ir tikpat absurda kā pēckara kuriozs, kad Operas vadību uzticēja atvaļinātam krievu ģenerālim.

Jo visi šie direktori sēž savos kabinetos un itin neko nesaprot no režisora darba. Bet teātra māksliniecisko konceptu var radīt un vadīt tikai režisors. Jo tikai režisoram ir instrumenti, kā to realizēt. Un tas notiek nekur citur kā tikai mēģinājumu telpā. Un nekad kabinetā. Punkts,” raksta Hermanis.

Vēstulē Hermanis uzstāj, ka teātri, kurus vada tikai direktori, neizbēgami zaudē savu unikālo redzējumu, kļūst vienādi ar citiem teātriem, izrādes kļūst par precēm un radošais process – par ražošanu:

“Teātris bez mākslinieciskā vadītāja pārtop par teātra supermārketu.

Jo direktora loģika ir pārdevēja loģika – salikt savos plauktos pēc iespējas dažādus teātra produktus, kuri bez riska varētu apmierināt pēc iespējas dažādu pieprasījumu. Lūk, jums teātra RIMI. Vai vēl labāk – teātra MAXIMA.”

Hermanis pievēršas Dailes teātrim, kurš nesen palicis gan bez mākslinieciskā vadītāja, gan bez direktora:

“Mani uztrauc Dailes teātra nākotne. Par Džilindžera izmešanu man īsti nav viedokļa, jo vienkārši neesmu līdz galam informēts par situāciju trupas iekšienē. Visticamāk, mēs kaut ko nezinām līdz galam.”

Taču par Dailes teātra nākotni Hermanim ir viedoklis. Viņš redzējis Dailes teātra aktiera Jura Žagara interviju raidījumā “Viens pret vienu”, kurā Žagars stāsta par iespējām, kā Dailes teātri pārveidot par multifunkcionālu mākslas centru. Hermanis uzskata, ka šāds lēmums nozīmētu teātra galu.

"Dailes teātra pārbūve par multifunkcionālu centru būs Dailes teātra fināls. Teātra nāve.

Vai simfoniskā orķestra telpu problēmas būtu jārisina ar šādiem upuriem? Es noskatījos Jura Žagara TV interviju  ''Viens pret vienu''. Un dzirdēju viņa entuziasma pilno plānu par Dailes pārbūvi pēc Londonas ''Barbican Centre'' parauga, kur simfoniskā orķestra zāle atrodas zem viena jumta ar teātra zāli. Tā sagadījās, ka es šo interviju noskatījos savā klēpjdatorā, atrazdamies Londonā un sēdēdams ''Barbican'' teātra aktieru grimētavā. Tajās dienās tur notika manas viesizrādes. Žagars aizmirsa pateikt, ka ''Barbican'' centrā nav savas teātra trupas. Tas ir vienkārši kultūras nams," raksta Hermanis.

Dailes teātra Lielās zāles specifika bieži minēta kā viena no problēmām, kas saasinājusi konfliktu par teātra māksliniecisko darbību. Tomēr Hermanis uzsver:

"Vakar sēdēju Dailes teātra Lielajā zālē un skatījos Maskavas Dailes teātra viesizrādi. Man bija sajūta, ka telpa ir gandrīz par mazu. Aizgāju pēc izrādes zāles beigās un domāju –

kurš, interesanti, ir radījis idiotisko leģendu, ka Dailes teātra Lielā zāle esot pārāk liela?

Ka tās lielums traucē režisoriem un aktieriem? Mans skarbais viedoklis: Dailes teātra Lielā zāle nav priekš “mīkstajiem”."

Vēstules nobeigumā Hermanis novēl jaunajiem režisoriem pašiem iemēģināt roku iestudējumos uz Dailes teātra Lielās skatuves.

“Tāpēc aicinātu dot iespēju Latvijas jaunajiem režisoriem (kuri veiksmīgi apguvuši teātra neatkarīgo pagrabu un istabu mērogus) – lai beidzot izmēģina savus spēkus uz Dailes Lielās skatuves. Tā ir ne tikai cita telpa, bet arī cita elpa, cits atvēziens. No viņu vidus arī nāks tad jaunie mākslinieciskie vadītāji."

KONTEKSTS:

Dailes teātra aktieru vairākums septembra beigās izteica neuzticību teātra mākslinieciskajam vadītājam Dž. Dž. Džilindžeram. Oktobra sākumā viņš parakstījis vienošanos par atkāpšanos no amata, vienlaikus paziņojot, ka vairs nedarbosies teātra nozarē.

17. oktobrī Dailes teātra direktors Andris Vītols pieņēma lēmumu atstāt valdes locekļa amatu. Viņš Dailes teātri vadījis kopš 2009. gada oktobra un darbu amatā turpinās līdz jauna valdes locekļa atrašanai.

Medijos un publiskajā telpā tikmēr notiek diskusijas - vai mūsdienās teātrī vēl ir vajadzīgs mākslinieciskais vadītājs? Un cik lielā mērā repertuāra izvēle ietekmē teātru finanšu rādītājus?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti