"Pirmā emocija, ka šogad uzvarētājs tik daudzās kategorijās – Nacionālā teātra izrāde "Pūt vējiņi!”, manuprāt, ir ārkārtīgi būtisks notikums Latvijas teātrī,” iespaidos par aizvadīto ceremoniju Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” dalās teātra kritiķe, "Spēlmaņu nakts” žūrijas pārstāve Ieva Rodiņa. "Man prieks, ka izdevās izrādi novērtēt un ka tā izvirzījās līderos žūrijas balsojumā.”
Rodiņa atzīst, ka "Pūt, vējiņi!” ir notikums, kurā visu tās veidotāju ieguldījums ir savijies mākslas darbā, kas pārsniedz izrādes līmeni.
"Tas ir Latvijas kultūras dzīves ne tikai šīs sezonas, bet arī plašākā nogrieznī viens no lielākajiem notikumiem,” vērtē Rodiņa.
Savukārt žūrijas pārstāvis, teātra kritiķis Atis Rozentāls norāda, ka aizvadītais gads ir bijis krāsains un ir bijuši ne tikai līderi un virsotnes.
"Priecē fakts, ka atsevišķās vietās gāja grūti un bija aktīva diskusija, kuram dot [balvu]. Līmenis ir pietiekami augsts, ir interesanti aktierdarbi, un galvenā diskusija vienmēr var būt, kāpēc tam iedeva un tam ne. Priecē, ka bija, no kā izvēlēties,” gandarīts Rozentāls.
Viņš arī bilst, ka cilvēkiem nevajadzētu uzskatīt, ka izrādes, kas nav nominētas kādā kategorijā, ir sliktākas. Tāpat ik gadu vairākās kategorijās piecu nominantu vietā ir vismaz seši.
Teātra kritiķe Edīte Tišheizere ir gandarīta par Daugavpils teātra panākumiem un attīstību.
"Jau vairākus gadus Daugavpils teātris ieguvis jaunu elpu. Tas ir jautājums, kas visu laiku virmo gaisā, par māksliniecisko vadītāju un viņa vīziju. Nav no svara amats, bet vīzija,” uzskata Tišhezere. "Domāju, ka Oļegam Šapošņikovam tāda vīzija ir.
Viens no labajiem darbiem, ko viņš ir paveicis, ka liek abas trupas kopā un veido abpusēji divvalodīgu teātri. Otrs – dod iespēju strādāt tiem režisoriem, kas Rīgā varbūt būtu "otrajā ešelonā". Šeit izdodas lieliski darbi.”
Šogad par labāko mazās formas izrādi atzīta režisora Viestura Roziņa izrāde “Kliedzēji” Daugavpils teātrī.
Teātra kritiķe Līga Ulberte atzīmē, ka arvien vairāk paši nominanti māk priecāties par kolēģu panākumiem.
"Man šķiet, ka mazinās savstarpēja apvainošanās un nenovīdība. Tas
priecē, ka režisoru paaudze, kurai ir ap 30, un aktieru paaudze arvien vairāk priecājas par citu panākumiem. Tā sajūta darīja laimīgāku šogad,” uzsver Ulberte.
Šogad krasi pretēji viedokļi izteikti par pašu balvas pasniegšanas norisi.
"Neceļas roka to ļoti kritizēt nevienu gadu, jo tas ir nenormāli sarežģīts žanrs, tas ir žanrs, ko nav iespējams izmēģināt, tas ir uzreiz. Zāle ir pilna ar "haizivīm” – aktieriem un režisoriem, kuri katrs zina, kā būtu vajadzējis labāk darīt,” par ceremoniju bilst Ulberte.
Viņa atzīst, ka ceremonijas norise varēja būt raitāka un līdz ar to īsāka.
"Joki, kas sociālajos tīklos likušies lēti, manas estētiskās jūtas neaizskāra. Interesanti, ka šogad domas dalās, vieniem ļoti patika, citiem – ne,” bilst Ulberte.
"Vienu daļu pārsteidza nesagatavotu, ka ceremonija bija izveidota kā stāvkomēdija, tai bija caurviju darbība, kā citus gadus nav bijis.
Tas varbūt samulsināja, vienu daļu arī varbūt saniknoja,” uzskata Rozentāls.
Ikgadējā Latvijas gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts” ceremonija notika 23. novembrī, Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā. Šogad balvas pasniedza jau 26. reizi.
