1960. gadā tika dibināta populārā grupa "Bītli", Rīgā atklāja VEF Kultūras pili un notika pirmie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. 1960. gadā studijas noslēdza arī 19 jauni aktieri, kuriem tagad veltīta izstāde Eduarda Smiļģa Teātra muzejā.
Aktrise Ausma Ziemele atceras: "Bija labi, tāpēc visi mēs bijām kaut kur tādi vienādi, un neviens nedomāja, kas ar mums tālāk būs, kad mēs beigsim skolu. Tas jau tik vēlāk radās, kad aiziet uz teātri, tu jūti, vai tevi kaut kur ņems vai neņems, tad katrs kā mācēja, tā darīja."
Latvijas teātra vēsturē sevi ierakstījis Uldis Pūcītis, Inta Tirole, Āris Rozentāls, Ausma Ziemele, Dina Kvelde, Tamāra Soboļeva un citi tā laika kursabiedri, kas par profesionāļiem izauga kopā. Taču sākumā teātris ne visiem bija lielais sapnis.
Aktrise Dina Kvelde stāsta, ka par teātri pirms studijām teju neko nezināja: "Bija jau tās atzīmes izliktas un tas saraksts, kas ir uzņemtas. Un es nu tagad saucu visas pēc kārtas, kas tur nāk interesēties un tā, un es… "Tu?! Par ko tad tu?! Ne tev purns, ne tev talants!" Es biju lauciniece, kas neko nezināja par teātri, ne par itin neko."
Ziemele par savām stiprajām pusēm teic: "Man bija humora izjūta, tad tā kaut kā patika cilvēkiem. Skolā man lika dzejoļus skaitīt un visādas tādas lietas darīt, es tur Jūli Mūli spēlēju tajā laikā skolā, nu, tas man palīdzēja."
Kursa vadītāja bija profesore Vera Baļuna, kas rakstīja:
"Lai izveidotu šos jauniešus par aktieriem, atklātu viņu personības, nepārtraukti bija vajadzīga pedagogu ticība studentiem, ka tieši viņi ir tie, kas būs spējīgi soļot līdzi vecajai teātru audzei."
LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš stāsta: "Faktiski visi 19, kas beidza, visi savu mūžu radošo strādāja teātrī. Vai runas pedagoģijā, vai pedagoģijā kā tādā – kā Jasliņa, Mendziņa, un tas ir fenomens, jo pie tāda skaitļa, kad visiem ir tas darbīgais mūžs, nu tas ir brīnišķīgi, tātad tas nozīmē, ka ir talanti tajā laikā uzņemti, un ir bijis ļoti veiksmīgi ievirzīts tas darbs, lai varētu strādāt."
Ausma Ziemele par skatuves šarmu teic: "Tas prieks, kad tu uzej uz skatuves un tu vari darīties, un tu saki to savu tekstu, un zāle sāk smieties. Un arī tad citreiz bēdīgas lietas, asaras birst… Man bija tā, ka es spēlēju ģitāru it kā "Tālā ceļā", un mans brālis brauc prom, un man tās asaras birst… Es dabūju aplausus pēc tam, un tajā laikā reti varēja dabūt aplausus."
Izstādē par Teātra fakultātes 4. izlaidumu aplūkojamas fotogrāfijas, izrāžu rekvizīti, afišas, programmiņas un citas laikmeta liecības. Iegrimt atmiņās par 1960. gada kursu būs iespējams līdz rudenim.
