Teātra muzejā izrādīs uzvedumu «Vecmāmiņas»

Eduarda Smiļģa Teātra muzejā 11. un 18.oktobrī plkst. 19 notiks režisores Antras Austriņas-Seņkānes un horeogrāfes Alises Putniņas iestudētais teātra un laikmetīgās dejas uzvedums "Vecmāmiņas". Izrādes pamatā ir četru dažādu tautību sieviešu dzīvesstāsti. Visas viņas dzimušas pirms Otrā pasaules kara vai kara laikā, un visām viņām ir cieša saikne ar Latviju.

Uzveduma „Vecmāmiņas” skaniskais fons ir Birutas Ozoliņas un dīdžeja Monstas kopīgi ieskaņotās kompozīcijas, jo, kā atzīst režisore Antra Austriņa-Seņkāne - tās ļoti organiski iekļaujas kopējā noskaņā.

Izrādes pamatā ir reāli četru pirms Otrā pasaules kara un kara laikā dzimušu sieviešu dzīvesstāsti, kas tiek izstāstīti, apvienojot teātra un dejas valodu. Pirmie aizmetņi idejai radušies jau pirms diviem gadiem.

„Es nolēmu intervēt savu vecmāmiņu un pierakstīt viņas dzīvesstāstu," stāsta Antra Austriņa-Seņkāne. "Par impulsu kalpoja tas, ka man pirms diviem gadiem piedzima meita, un man šķita, ka kādā brīdī, kad viņa izaugs, viņai būs ļoti interesanti uzzināt par savas vecvecmāmiņas dzīvi. Kad šo stāstu uzrakstīju, es sapratu, ka ar to nepietiek, ka man gribas darīt ko vairāk”.

Tad arī jaunajai režisorei radās doma par izrādi. Tā kā svarīgs viņas vecmāmiņas dzīves aspekts bija tas, ka viņa pēc tautības ir poliete, tad režisorei radās ideja - radīt izrādi par dažādu tautību sieviešu likteņiem Latvijā, tādējādi pieskaroties arī šobrīd tik jūtīgajam nacionālajam jautājumam. Un tā līdzās Latvijas polietei Vallijai izrādē iepazīsim arī Latvijas baltkrievieti Mariju, kā arī divas latvietes - Lūciju, kura izgājusi Sibīrijas ceļus, un Aldu, kura emigrējusi uz Ameriku.

Iepazīstot visus šos likteņus, režisorei veidojusies daudz dziļāka izpratne par norisēm Latvijas sabiedrībā, dažādu tautību līdzāspastāvēšanu un viņa ļoti cer, ka šis darbs rosinās uz pārdomām arī skatītājus.

"Šķiet, ka nav pamata tādam konfliktam, kādas tiek veicināts gan no politiķiem, gan medijiem. Mēs taču tepat blakus visi dzīvojam,” saka Antra Austriņa-Seņkāne.

Vienu no lomām atveidos Marija Zenčenkova, kuras lomas pamatā viņas vecmāmiņas, arī Marijas, dzīvesstāsts. Marija ir baltkrieviete, kura Latvijā nokļuva dažādu pēckara grūtību dēļ un nodzīvojusi šeit savu mūžu, stāsta lomas atveidotāja.

„Mūsu izrādes mērķis ir „sadraudzināt” tautības, kas dzīvo Latvijā. Mēs gribam akcentēt to, ka mēs visi esam vienas zemes cilvēki. Kaut arī mēs esam atšķirīgi, mums ir jāciena vienam otru,” skaidro Marija Zenčenkova.

Marija Zenčenkova atzīst, ka šī izrāde viņai ir ļoti personiska arī tādā ziņā, ka palīdz izprast pašai savu identitāti. Kas viņa īsti ir, ja viņas vecmāmiņa ir baltkrieviete, bet viņas vecāki Latvijā dzīvojoši krievi?:

„Kaut kādā ziņā izrādes tapšanas process man vairāk palīdzēja saprast, kas es īsti esmu. Atzīšos, ka tā man tiešām ir problēma, jo man ir baltkrievu un krievu saknes, bet es esmu dzimusi Latvijā, un tādējādi es īsti nepiederu ne pie vienas, ne otras kultūras. Kas beigās es esmu? Es esmu cilvēks, kas dzīvo Latvijā,” - tā Zenčenkova.

Dramatiskais teātris izrādē ļoti cieši savīsies ar kustību valodu, ko iestudējusi horeogrāfe Alise Putniņa.

„Galvenais bija, lai tie nav atsevišķi numuri, kad skatītājs redz, ka vienā brīdī tā ir deja, horeogrāfija, bet citā brīdī - meitenes runā tekstu. Svarīgi bija, lai viss sintezētos un sakausētos un pārejas būtu nemanāmas,” stāsta Alise Putniņa.

Režisore Antra Austriņa-Seņkāne būtu īpaši gandarīta, ja šī izrāde būtu kā pamudinājums arī citiem - uzklausīt savu vecvecāku stāstus, kamēr vēl viņi ir mums līdzās.

„Varbūt cilvēki noskatīsies izrādi un domās - o, bet ko mana vecmāmiņa piedzīvoja? Un viņi aizies mājās, piezvanīs savai vecmāmiņai un būs gatavi uzklausīt viņas dzīvesstāstu. Protams, ne jau visi tā darīs, bet varbūt tomēr kādu tas tiešām spēs uzrunāt,” cer Austriņa-Seņkāne. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti