Kultūras Rondo

Mārtiņš Meiers: Šo lomu nevar nospēlēt. Nav tāds aktieris, kurš būtu nospēlējis Hamletu

Kultūras Rondo

Latvijas un Grieķijas kopdarbs – filma "Klusa upe" – nominēta IRIS balvai Grieķijā

Festivāls "Zelta maska Latvijā" rudenī notiks arī Rēzeknē

Teātra festivāls Maskavā pievērš uzmanību Krievijas reģionos tapušiem iestudējumiem

Oktobrī jau 14.reizi notiks festivāls "Zelta Maska Latvijā”, piedāvājot skatītājiem piecas izrādes. Tās tiks rādītas ne tikai Rīgā, Ventspilī un Liepājā, bet pirmo reizi arī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors”.

Festivāla programmā iekļautas izrādes, kuras augstu novērtējusi Krievijas nacionālās teātra balvas "Zelta Maska” žūrija un "Zelta Maska Latvijā” ekspertu padome.

Savukārt marta beigās un aprīļa sākumā Maskavā risinājās “Russian Case”, kurā rādīti jauni iestudējumi, daži no tiem, iespējams, tiks iekļauti nākamā gada programmā.

Krievijas festivālam un nacionālajai teātra balvai "Zelta maska” šis gads ir īpašs, jo festivāls svin 25. jubileju. Turklāt pa šo laiku festivāls ir audzis, arī skaitliski – iestudējumu skaita ziņā. Festivāla Starptautisko programmu vadītāja Tamāra Arapova min iespaidīgus skaitļus, te gan jāņem vērā plašā Krievijas teātru ģeogrāfija. Šogad festivālā piedalījās 113 teātri no 34 Krievijas pilsētām.

“84 izrādes piedalās konkursa programmā, pretendējot uz “Zelta maskas” balvu. Rodas jautājums, vai galvenā balva patiešām ir Viskrievijas, vai tomēr tie ir Maskavas un Pēterburgas teātri, kas sacenšas,” vērtē Tamāra Arapova.

“No 84 iestudējumiem 48% izrāžu bija no reģioniem. Tas ir liels skaits, ja atceramies pirms dažiem gadiem, patiešām par balvu sacentās tikai Maskavas un Pēterburgas teātri.

Tagad teātri no daudzām pilsētām, ieskaitot pat nezināmas pilsētas vai pavisam nelielas pilsētas ar 60 tūkstošiem iedzīvotāju. Arī viņu izrādes bija nominētas.”

Tā kā Maskavā un Pēterburgā ir visvairāk teātru, protams, daudz nominētas izrādes tieši no šo pilsētu teātriem. Taču visvairāk nomināciju šogad bijis Permas teātriem. No Permas bija 41 pretendents uz “Zelta maskas” balvu, savukārt no Jekaterinburgas bija 23 nominācijas gan dramatiskā teātra, gan muzikālās izrādes.

Aprīļa vidū Latviju sasniedza ziņa, ka Kirils Serebreņņikovs ieguvis Krievijas teātra galveno teātra balvu „Zelta maska” kategorijās “Labākais drāmas režisors” un “Labākais balets”.

“Režisore no Pēterburgas Jana Tumina nominēta “Zelta maskai” par trim leļļu izrādēm. Mēs visu laiku runājam par to, ka pašlaik ļoti veiksmīgi attīstās leļļu teātris, ir bijušas ārkārtīgi interesantas leļļu izrādes, un daži no šiem iestudējumiem tiks iekļauti mūsu starptautiskajos projektos,” par vēl vienu balvas ieguvēju stāsta Tamāra Arapova.

Dailes teātra direktors Andris Vītols, kurš regulāri apmeklē “Zelta maskas” festivālu, apliecina nupat dzirdēto un raksturo izrādes, kas ieguvušas balvu “Zelta maska”.

“Mazāk uzsvars ir uz lielajām zvaigznēm, ir daudz reģionālie teātri. Tas ir virziens, ko es ieraugu. Var jau būt, ka "Rusiann Case" tieši to sagatavoja, bet tas ir virziens, kur iet Krievijas teātris,” vērtē Andris Vītols.

"Ja runājam par izrādēm, ko redzēju, ko ceru redzēt nākamajā gadā Rīgā, tie ir “Pianisti” no Novosibirskas un “Mirušās dvēseles”, kur trīs aktieri izspēlēja visu šo stāstu brīnišķīgi.”

Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, teātra zinātnieks Jānis Siliņš par saskatītajām tendencēm Krievijas teātros sāk arī ar izrādēm, kurās izmanto lelles.

"Tas ko minēja, Jana Tumina, tā nav tikai leļļu, tikai objektu izrāde," analizē Jānis Siliņš.

Viņš min arī vēl citu izrādi, kas interesanti risināta, iesaistot aktierus, lelles, priekšmetus, objektus. Siliņš uzskata, ka šādas izrādes vajadzētu iekļaut arī Latvijas festivāla programmā.

Rudenī festivāls "Zelta maska Latvijā” piedāvās skatītājiem režisora Dmitrija Krimova izrādi "Serjoža”, kas veidota pēc Ļeva Tolstoja romāna "Anna Kareņina” motīviem un iestudēta Antona Čehova Maskavas Dailes teātrī. Siliņš arī min, ka Krimovs šajā izrādē arī izmantojis lelli.

“Tādā formā, kā piedāvā Krimovs, tāda teātra mums nav," vērtē Jānis Siliņš.

No jaunākajām un Zelta maskas balvu ieguvušajām izrādēm tiek minēta izrāde „Pianisti”, teātris „Globus” no Novosibirskas.

"Tas ir drausmīgi traģisks stāsts, īsts skandināvisks zemapziņā dūcošs iekšā, ko nemaz labprāt neskatos. Bet tas, kā viņi spēlēja, tajā ļoti skandināviskā ritmā, kā viņi to tik vienkārši, tik organiski savā ziņā, ar atsvešinātību un nevis tiešā dzīvajā procesā meistarīgi ataino,” analizē Jānis Siliņš.

Savukārt Tamāra Arapova norāda, ka Krievijā bez leļļu izrādēm pašlaik ļoti attīstās mūzikli.

“Ar ko tas saistīts, tas jāpēta teātra kritiķiem un pētniekiem, taču tas tā ir. Pašlaik paralēli rit arī “Zelta maska Igaunijā” un tur nesen uzsākta biļešu tirdzniecība un ar izbrīnu organizatori secinājuši, lai arī tiks rādītas lieliskas dramatiskā teātra izrādes, taču mūzikls „Kankans” no Sanktpēterburgas apsteidzis,” stāsta Tamāra Arapova.

Festivāls “Zelta maskas Latvijā” šogad norisināsies no 19. līdz 28.oktobrim, un skatītājiem būs iespēja noskatīties jau pieminēto režisora Dmitrija Krimova debiju A.Čehova Maskavas Dailes teātrī ”Serjoža”, redzēsim divus Latvijā pazīstamā režisora Konstantīna Bogomolova darbus – Tovstonogova Lielajā dramatiskajā teātrī tapušo izrādi "Slava” un Maskavas Dailes teātra izrādi "Vīri un sievas” pēc Vudija Alena darba. Vēl Latvijas skatītājiem būs iespēja redzēt A.Puškina Maskavas dramatiskā teātra iestudējumus "No arodskolas”, režisors Semjons Serzins, un "Solījums rītausmā” Alekseja Kuzmina-Tarasova režijā.

“Izrādes "Slava” skatītāji sadalījās ne tikai divās grupās, to bija daudz vairāk. Ne velti saka, ka Krievijā ļoti bieži atgriežas arī teātrī pie vecajiem laikiem, jaušama nostaļģija, taču īstenībā tā ir vēlme analizēt, atgriezties un citādi attiekties pret pagājušo,” skaidro Tamāra Arapova. “To ko Konstantīns Bogomolovs saka par savu izrādi un ko patiesībā ielicis, un ko var nolasīt, jo viņa darbos nekas nav nejauši, ir divas patiesības. Taču kā mākslinieks viņš šajā darbā ielicis vairākus slāņus.”

Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins pirms vairākiem gadiem pamanīja un uzaicināja uz Liepājas teātri tolaik maz zināmu režisoru Konstantīnu Bogomolovu.

"Tas Bogomolovs, kuru redzēju un uzaicināju uz Liepāju un Bogomolovs šodien ir divi dažādi ļoti atšķirīgi cilvēki ar savu aizņemtību, pieprasītību. Viņš ir izaudzis," atzīst Herberts Laukšteins pēc jaunākās režisora izrādes noskatīšanās.

Un tas nozīmē arī to, ka viņu dabūt uz provinces Liepāju grūti.

"Bija paredzēts, ka jūnijā notiks pirmizrāde Čehova "Ķiršu dārzam" viņa režijā, bet diemžēl būs cits režisors," bilst Herberts Laukšteins.

Laukšteins min, ka šoreiz viņu saistījis režisors Daņils Čašins no Tjumeņas ar savu piedāvājumu. Viņš jau ir uzaicināts iestudēt Līepājā.

"Ceru, ka viņu tas Maskavas ritenis neievilks tik dziļi, ka viņam atliks laiks atbraukt līdz mūsu teātrim," tā Herberts Laukšteins.

Nākamajā gadā festivāls “Zelta maska Latvijā” notiks 15.reizi un jau tagad tiek apspriesta un plānots tā programma. Bet šogad teātra festivāls "Zelta Maska Latvijā” šogad notiks no 19. līdz 28.oktobrim. Pirmo reizi viena no festivāla izrādēm "Solījums rītausmā” tiks rādīta arī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors”. Izrādes, kā parasti, būs arī Rīgā, Liepājā un Ventspilī.

Saistītie raksti
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti