Rumāņu izcelsmes franču dramaturga Eižena Jonesko luga “Plikpaurainā dziedone” ir pirms 60 gadiem rakstīta absurda drāma, kas tiek uzskatīta par pretstatu klasiskajai dramaturģijai. Franču filozofs un rakstnieks Žans Pols Sartrs šo izrādi komentējis šādi – rodas ass priekšstats par valodas absurdumu, tik ass, ka negribas runāt!
Režisorei Indrai Rogai luga bijusi kā aktiermeistarības un tehnikas spēle jaunā teritorijā un Eižena Jonesko darba pirmiestudējums Latvijā.
"Man bija šausmīgi interesanti lasīt. Viņš mani tā apčakarēja līdz pašām beigām, ka es nodomāju, ka tas ir šausmīgi forši," atzīst režisore. "Viņš to ierasto uztveri vai domāšanas veidu, viņš tik foršā veidā pasaka – eu, nerauc grumbu tur, kur nevajag raukt grumbu."
Izrādes varoņi ir Anglijas piepilsētā dzīvojoša ģimene, kas uzņem ciemos draugus un pavada vakaru, stāstot anekdotes un apspriežot attiecības. Jautrību kompānijā ievieš arī piromāniski noskaņota kalpone un ugunsdzēsējs. Kāda loma izrādē ir plikpaurainai dziedonei, skatītājiem nāksies noskaidrot pašiem. Luga “Plikpaurainā dziedone” ir viens no retajiem gadījumiem, kad Latvijas profesionālajā teātrī iestudē absurda dramaturģiju.
"Tā ir ļoti šaura publika, kas gribētu to redzēt, un cilvēkam, nākot uz šo izrādi, ir jāsaprot, ar ko nāksies saskarties. Tas ir galvenais. Ir jāsaprot, ka spēles noteikumi ir savādāki nekā parastajā teātrī," norāda teātra zinātniece Ingrīda Vilkārse. "Absurda dramaturģija ir ciets rieksts katram režisoram, un man tiešām ir liels prieks, ka Indra [Roga] ir izvēlējusies spēlēties ar šo lugu un tēmu."
Absurda dramaturģija spēlējas ar dažām zīmēm, paradoksiem un izstāsta stāstu it kā no aizspogulijas, tā izceļot sadzīviskas lietas un procesus, kas ikdienas dzīvē būtu bezjēdzīgi.
Izrādē lomās: Uldis Siliņš, Sanita Pušpure, Kristaps Ķeselis, Liene Sebre, Evija Skulte, Jurģis Spulenieks. Izrādes scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Anna Heinrihsone, gaismu mākslinieks Jānis Sniķers.
