Teātra dienas balvas šogad saņems Kļaviņa, Dombrovskis, Bāliņa un Roga

Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS), apkopojot teātru un LTDS valdes locekļu ieteiktos kandidātus, lēmusi pasniegt balvas Teātra māksliniekiem par izciliem sasniegumiem pēdējo sezonu laikā. Šogad balvas saņems Sandra Kļaviņa, Egons Dombrovskis, Gunta Bāliņa un Indra Roga.

Šogad Lilitas Bērziņas balvu saņems Jaunā Rīgas teātra aktrise Sandra Kļaviņa, Harija Liepiņa balva piešķirta Liepājas teātra aktierim Egonam Dombrovskim, Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu saņems baleta dejas pedagoģe un vēsturniece Gunta Bāliņa, savukārt Eduarda Smiļģa balva tiks pasniegta režisorei Indrai Rogai.

Lilitas Bērziņas balva Jaunā Rīgas teātra aktrisei Sandrai Kļaviņai par spilgtu māksliniecisku sniegumu izrādēs "Peldošie - ceļojošie" (loma - Ļoļečka Carevska, režisors - Vladislavs Nastavševs, pirmizrāde 2014.gada 29.janvārī) un "Ilgu tramvajs" (lomas - Stella Junisa, režisore - Inese Mičule, pirmizrāde 2013.gada 12.septembrī).

Kā norāda LTDS radošo projektu vadītāja Undīne Preisa, Sandru Kļaviņu raksturo nopietna attieksme pret darbu un liela iedziļināšanās lomā - viņa nekad ne pret vienu lomu nav izturējusies pavirši vai neapzinīgi. Sandras Kļaviņas radītajiem tēliem piemīt izteikta, mērķtiecīgi virzīta griba, kas skatītājiem ļauj iepazīt attēlotos varoņus ne tikai konkrētajos notikumos, kas risinās uz skatuves, bet spriest par šo tēlu pagātni un iespējamo nākotnes attīstību. Viņas veidotie tēli izceļas ar ļoti daudz precīzām detaļām, kas tiem piešķir īpašu ticamības pakāpi un atpazīstamību.

"Pirmais vārds, kas nāk prātā, iedomājoties aktrisi Sandru Kļaviņu, ir - jūtīgums. Neapšaubāmi Sandrai ir Dieva dots talants, viņa ir dzimusi aktrise, apveltīta ar brīnišķīgu humora izjūtu, lieliska raksturotāja, vienlīdz labi spēj tēlot gan bērnus, gan vecenes, un tomēr - Sandras Kļaviņas izcilība visspēcīgāk izpaužas lomās, kurās nepieciešams viņas jūtīgums. Laura Ibsena "Tēvā", Emīlija Šekspīra "Otello", Jeļizaveta Tolstoja "Dzīvajā mironī", Natālija Turgeņeva "Mēnesī uz laukiem" un daudzas citas sarežģītās, augstās klasikas varones Sandras izpildījumā kļūst dzīvas, tuvas, izsauc publikā līdzpārdzīvojumu. Sandra Kļaviņa spēj attaisnot un padarīt dabisku vissarežģītāko lomas zīmējumu un ir dzīva, jūtīga partnere. Pēdējos gados ir mainījies Sandras Ķļaviņas aktrises ampluā, un es nešaubos, ka kvēlās mīlētājas nomainīs spēcīgi dramatiski tēli, kuros atkal būs nepieciešams Sandras izcilais jūtīgums," pauž režisore Māra Ķimele.

Savukārt aktieris Vilis Daudziņš norāda: "Brīnišķīga aktrise ar ārkārtīgi dziļu un noslēpumainu emocionālo pasauli. Aktrise, kas lomu veido ar sirdi. Ja man zināmajām aktrisēm lūgtu uz skatuves parādīt skumjas, šaubos, vai kāda to varētu izdarīt skaistāk un reizē smeldzīgāk par Sandru. Mēs jau 18 gadus spēlējam uz vienas skatuves, un ir brīnišķīgi, ja kolēģis, kuru tik labi pazīsti, spēj aizvien pārsteigt. Kā Sandra spēlē Ļoļečku Carevsku izrādē "Peldošie - ceļojošie"... Tā ir jūtu ekvilibristika. Kas tas ir par mehānismu, ko viņa lieto, man nav zināms, bet tas ir apbrīnojami. Prieks, ka Sandra izvirzīta Lilitas Bērziņas balvai, un prieks, ka mēs spēlējam uz vienas skatuves."

Harija Liepiņa balva tiks pasniegta Liepājas teātra aktierim Egonam Dombrovskim.

Liepājas teātra valdes loceklis Herberts Laukšteins saka: "Ar Egonu Dombrovski, šķiet, nav jāiepazīstina neviens skatītājs - viņš ir viens no spožākajiem savas paaudzes aktieriem Latvijā. Neskatoties uz jauna aktieru kursa ienākšanu Liepājā, Egons Dombrovskis joprojām ir viens no nodarbinātākajiem aktieriem - ik sezonu skrupulozi izveidojot trīs līdz piecas jaunas lomas, atklājot sevī aizvien jaunas krāsas. Nemainīga ir arī skatītāju mīlestība pret aktieri - jau septiņus gadus Liepājas Kultūras pārvalde rīko balsojumu par labāko un mīļāko aktieri, Egons Dombrovskis balvu ir ieguvis sešas reizes."

Pie izcilākajām aktiera lomām vēsturiskā šķērsgriezumā pieskaitāma Jurčiks izrādē "Hanana", Voiņickis izrādē "CV. Tēvocis Vaņa", Vīrs izrādē "Ragana", Vilcēns izrādē "Sniegbaltītes skola", Jans izrādē "Killlera dienasgrāmata", Zilovs izrādē "Pīļu medības", Didzis mūziklā "Pūt, vējiņi!", Gubeta izrādē "Lukrēcija Bordžija", Pudiķis izrādē "Indulis un Ārija". Tomēr par aktiera virsotni pēdējā gada laikā jāuzskata Vinstona Smita atveidojums izrādē "1984".

"Egona Dombrovska talants, iedziļināšanās katrā lomā neatkarīgi no tās lieluma vai nozīmīguma, godprātīga attieksme pret darbu un skatuviskā harizma padara viņu par ievērojamu, ļoti īpašu un, nebaidāmies teikt, labāko savas paaudzes aktieri Latvijas teātru vidē," pauž Herberts Laukšteins.

Helēnas Tangijevas-Birznieces balva piešķirta Guntai Bāliņai par augstvērtīgu pedagoģisko un baleta mākslas zinātniski pētniecisko darbu.

Gunta Bāliņa beigusi Rīgas horeogrāfijas vidusskolu (RHV). 1971.gadā, vēl esot RHV audzēkne, tika uzņemta Latvijnas Nacionālās operas (LNO) baleta trupas sastāvā. No 1971. līdz 1994.gadam bijusi LNO vadošā soliste. Pēc aktīvās baleta mākslinieces radošajiem gadiem 1994.pievērsās pedagoģiskajai darbībai. Paralēli baleta mākslas pedagoģiskajai darbībai 2014.gadā Gunta Bāliņa aizstāvēja un ieguva  doktora zinātnisko grādu Dejas pedagoģijā par pētījumu "Liepājas muzikāli dramatiskā teātra baleta pedagoģiskā un mākslinieciskā vērtība Latvijas kultūrā". Par nozīmīgāko darbu Latvijas baleta vēsturē uzskatāma 2006.gadā publicētā "Latvijas baleta enciklopēdija". Šobrīd Gunta Bāliņa aktīvi darbojas laikmetīgās un klasiskās dejas jomā.

Eduarda Smiļģa balva piešķirta režisorei Indrai Rogai.

Nozīmīgākie Indras Rogas iestudējumi ir Henrika Ibsena "Nora , Viljama Šekspīra "Karalis Līrs", Aleksandra Ostrovska "Līgava bez pūra", Gunara Janovska "Uz neatgriešanos", Leldes Stumbres "Smiltāju mantinieki", Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", Džona Kendera, Freda Eba, Džo Masterofa "Kabarē", Miguela de Unamuno "Migla" Latvijas Nacionālajā teātri, Mihaila Bulgakova "Zoikina kvartira" ("Zojkas dzīvoklītis") un Borisa Pasternaka "Doktors Živago" Valmieras drāmas teātrī.

"Indra Roga - viena no spēcīgākajām režisorēm inscenētājām Latvijas teātrī, kas pārliecinoši un neatlaidīgi iet savu ceļu mākslā, izrādēs risinot garīgus un eksistenciālus jautājumus, pētot cilvēka dvēseles struktūru un apziņas attīstību, indivīda attiecības ar tautu, mākslinieka "autsaidera" statusu pragmātiskā sabiedrībā cauri laikiem. Sākotnēji atsevišķi teatralizēti elementi Indras Rogas izrādēs tika izmantoti, lai padarītu vieglāk uztveramu tēlu psiholoģisko zīmējumu un distancētu no tiešas iespējas identificēties ar redzamo uz skatuves, šobrīd to nomainījusi ekspresīva izteiksme, spēlējoties ar cilvēku-masku savstarpējām sadursmēm, pretstatot tos garīgu ceļu ejošam indivīdam. Viņas izrādēm raksturīga sarežģīta struktūra, paralēli galvenajai līnijai veidojot sazarotu attiecību tīklu, kas veido fonu un vienlaikus raksturo laikmetu un vidi. Indras Rogas izrādes no citu režisoru darbiem šķir arī spilgta vizualitāte, un nereti darbojošās personas ir šīs izrādes - "gleznas" galvenais objekts, kas pilnvērtīgi funkcionē un ir uztverams tikai kontekstā ar visu izrādes vizuālo un skanisko partitūru," pauž Ieva Struka, Latvijas Nacionālā teātra direktora palīgs repertuāra jautājumos.

Teātra dienas balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka LTDS valde aizklātā balsojumā. Šogad balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 27.martā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā.

Teātra dienas balvas tiek pasniegtas kopš 1986.gada, kad Eduarda Smiļģa balvu saņēma Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Artūrs Dimiters. 1987.gadā pirmo reizi tika pasniegta Lilitas Bērziņas balva aktrisei par izciliem sasniegumiem teātra mākslā un to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 1996.gadā par izciliem sasniegumiem baleta mākslā Lita Beiris saņēma Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu, savukārt 2005. gadā tika iedibināta tradīcija pasniegt Harija Liepiņa balvu aktierim par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā un to saņēma Ivars Puga.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti