Koncerta pirmās daļas vadmotīvs ir slavenā Paula un Petera dziesma „Zilā”, veltīta Aleksandram Čakam. Skanot mūzikai un dzejai, skatītājs tiek aicināts nakts atmosfērā, kad kā zināms cilvēku domas un jūtas iegūst savu īpašu tonalitāti - vairāk pieklusinātu, romantisku un intīmu.
Šoreiz koncertā mazāk dzirdēsim Jāņa Petera patriotisko dzeju, jo akcents būs uz dzejnieka lirisko „es” un viņa dvēseles vibrācijām, atklāj režisors Edmunds Freibergs:
„Izvēlējāmies viņa liriskās pārdomas un intīmāko dzeju, lai mazliet ielūkotos dzejnieka dvēselē. Viņa dzeja ir ļoti bagāta un ne tik viegli šifrējama. Tēli bieži vien ir ārkārtīgi ietilpīgi, ļoti savdabīgi, neparasti. Bet aiz tā visa vienmēr ir ļoti nopietna, filozofiska doma, un tas ir ļoti skaisti”.
Petera dzejai ir liela dvēsele, un to atklās arī viņam veltītais koncerts - tā viens no koncerta dalībniekiem - aktieris Mārtiņš Egliens:
„Viņš ir no lielajiem dižgariem, es viņu lieku blakus Imantam Ziedonim, Mārai Zālītei. Man personīgi viņa dzejā patīk siltums, sirsnīgums un patiesums. Viņa dzejoļos ir milzīga dvēsele iekšā un ļoti maz racionālisma un aprēķina. Tas, kas ir cilvēka sirdī, tas viss „veļas” uz āru”.
Koncerta pieklusinātajai un visai klasiskajai pirmajai daļai kā spilgts kontrasts būs trakulīgā, temperamentīgā un vizuāli krāšņā otrā daļa. Tajā varēsim novērtēt pilnīgi jaunu Raimonda Paula un Jāņa Petera kopdarbu „Čigānu cikls”.
„Mēs pāriesim pie Latvijas minoritātēm. Tā mazliet viegli un ar smaidu pievērsīsimies Latvijas čigānu motīviem. Mēs ar Jāni jau savā ziņā to izdarījām tālajos gados, kad Nora Bumbiere ar Viktoru Lapčenoku izpildīja vairākas čigānu melodijas, kas pēc tam daudz tika dziedātas un spēlētas, teiksim, „Precē mani, čigānzēn”, „Dāvā man lakatu sarkanu”. Būtībā mēs to pašu arī turpinām, un te vajag uzmanīgi sekot viņa tekstiem. Redzēsim, vai tanī trakumā, ko viņi tur dejos un lēkās, tie teksti „aizies”. Bet pamatā tas ir pilnīgi jauns darbs,” stāsta Raimonds Pauls.
Otrajā daļā skatītāju savā virpulī ieraus čigānu tabors - ar plīvojošiem brunčiem un lakatiem, rozēm matos, neiztrūkstošo smeldzīgo vijoli, tamburīnu un, protams, dziesmām un dejām, ko iestudējis horeogrāfs Alberts Kivlenieks:
„Es esmu mēģinājis sapludināt visu kopā. Tur ir gan Austrumeiropas čigānu smeldzīgie motīvi, gan rumāņu azartiskie ritmi. Čigāniem galvenais ir viņu lepnums un brīvība. Un to mēs - latvieši - mēģinām vismaz kaut drusciņ saprast un parādīt”.
Jāņa Petera jubilejai veltītais koncerts „Satikšanās” savu ceļu pie skatītājiem sāk tieši Starptautiskajā teātra dienā. Nākamās izrādes – 28., 29., 30.martā.
