"No jaunajiem cilvēkiem, kuri beiguši Kultūras akadēmiju, es jūtu it kā bailes par Daugavpili,” iespaidiem dalās Surkovs. „It kā aizbraukt uz Liepāju un Valmieru bailes nav, bet uz Daugavpili ir bailes braukt. Bailēm nav pamatojuma.”
Savukārt aktrise Liene Sebre uzsver Daugavpils teātra citādo kultūru, atzīstoties, ka arī viņa līdz galam to nesaprotot.
Situācija, ka teātros ir maz darba, paver iespēju Daugavpils teātrim piesaistīt jaunos profesionāļus, kuriem nav ko darīt, taču Surkovs uzskata, ka uz Daugavpili, lai pieliktu roku kaut kā jauna tapšanā, vajadzētu braukt arī nodarbinātajiem.
Uz Daugavpili varētu braukt ne tikai tie, kuriem nav ko darīt, bet arī tie, kuriem ir ko darīt, jo Daugavpils teātris šobrīd aug, šis ir viņa augšanas process,” stāsta jaunais režisors, skaidrojot, ka tieši piedalīšanās šajā procesā varētu būt interesanta radošām personībām.
Jautāts par projekta „Telpa Daugavpils” sagaidāmo rezultātu, festivāla mākslinieciskais vadītājs atzīst, ka rezultāts nešķiet svarīgākais.
„Galvenais ir process, tāpēc mēs centāmies padarīt šīs divas nedēļas maksimāli interesantas,” stāsta režisors, solot arī skatītājiem pārsteigumu.
Domājot par festivāla nākotni, Surkovam ir vairāk nekā skaidrs, ka galvenais ir saglabāt nosaukumu „festivāls/laboratorija”, jo tieši interesantas pieredzes iegūšana ir tas, ko festivāla rīkotāji centīsies padarīt vēl pievilcīgāku nākamgad.
Kā ziņots, līdz 15.septembrim Daugavpils cietoksnī, bijušā Kara hospitāļa ēkā, norisinās jauns starptautisks teātra festivāls "Telpa Daugavpils".
Darbnīcu laikā jaunie un topošie teātra jomas speciālisti vieslektoru vadībā, kopā ar Daugavpils teātra aktieriem radīs piecas 15 minūtes garas teātra performances. Katrai no piecām komandām, kuras veidos režisors, scenogrāfs un dramaturgs, tiks piešķirta viena telpa hospitāļa ēkā. Tajā mākslinieki varēs ļuties teatrālam eksperimentam, iedvesmojoties no konkrētās vides.
