Iedvesmojoties no renesanses laika gleznām un mākslinieču apvienības "Guerrilla Girls" plakāta ar provokatīvo nosaukumu "Vai sievietēm ir jābūt kailām, lai iekļūtu Met. muzejā?", tapusi horeogrāfes Sabīnes Neilandes laikmetīgās dejas izrāde "Femina".
"Mēs pētījām sievietes tēlu sabiedrībā, kultūrā, mākslā un to, kā šis tēls ir ietekmējis mūsdienu sievietes – mūs, citas sievietes apkārt, tādas, kādas mēs esam tagad izveidojušās, kāpēc mēs risinām dažas lietas tā, kā mēs tās risinām, vai tam ir kāds pamatojums. Meklējām, kā šis tēls ir izveidojies, tālāk pārveidojies un vai ir kādas līdzības ar mūsdienām," skaidro Neilande.
Izrādes veidotāji mēģina parādīt dualitāti, ka nav tikai melnbaltu atbilžu vai priekšstatu, aicinot skatītāju aiz šabloniem un stereotipiem ieraudzīt cilvēku.
Dejotāja Laura Gorodko uzsver: "Mēs daudz spēlējamies ar stereotipiem izrādes gaitā gan vizuāli, piemēram, man virsū ir tāds stilizēts vīrieša uzvalks, gan augstpapēžu kurpes, un mēs varbūt daļēji caur humoru izdzīvojam to – kāpēc, piemēram, ir jāvelk kurpes, vai tikai tāpēc, ka mums teica, ka tā ir skaisti, tā jāizskatās sievietei, bet īstenībā man ir ērtāk skriet ar plikām kājām. Un pēc tam parādām to īsto nosvīdušo seju, to īsto ķermeni."
Režisors Nauberts Jasinsks ar šo darbu vēlējies raisīt diskusiju par mūsdienu komunikāciju, kuru gadsimtiem ilgi formējis patriarhāts: "Sievietes vēsturiski vienmēr bijušas kaut kādā mērā pakārtotas vīrietim – mākslas vēsturē un piemēram gleznās dominē sieviešu seksualizācija un kailie ķermeņi; varbūt mūsdienās šajā gadu desmitā kaut kas ir sācis nedaudz mainīties. [..]
Bet es nedomāju, ka mākslai vajadzētu sniegt gatavas atbildes, tai ir jāraisa diskusija un jāuzdod jautājumi. Jo, kas gan mēs tādi būtu, lai atbildētu uz šiem jautājumiem, katram skatītājam pašam jāizdara savi secinājumi."
Laikmetīgās dejas izrādes "Femina" nodošana skatītāju vērtējumam jau bija ieplānota novembrī. Tāpēc tagad publika to pirmizrādē ieraudzīs mazliet mainītu.
