Strīdā par aktieru gatavošanu Liepājas teātrim lēmumi pieņemti, bet sarunas turpinās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Liepājas Universitātes (LiepU) un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) sarunām par jauno Liepājas teātra aktieru gatavošanu punkts vēl nav pielikts, lai gan lēmumi Liepājā jau pieņemti, ziņo Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" veidotāji.

Ivars Krasts, Iveta Pole, Edgars Samītis, Artūrs Krūzkops. Visu šo aktieru fotogrāfijām būtu jārotā Liepājas teātra siena, taču viņi tur nestrādā, jo mācījušies Rīgā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Liepājas teātra direktors uzskata, ka jaunā teātra kursa apmācībai noteikti jānotiek Liepājā un nekur citur.

"Te vajadzētu būt Grasbergam, Bulim, Misānei, Zeļģei. Pēdējais kurss, kas tika gatavots Latvijas Kultūras akadēmijā, kurš bija paredzēts Liepājas teātrim un no kura ir tikai viens šeit, tas ir Armands Kaušelis. Tas ir tas robs arī trupā šobrīd no 30 līdz 40 gadiem," saka Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.

25 štata aktieru trupas kodolu veido 2006.gadā Klaipēdas Universitātes kursā uzņemtie aktieri un 70. gados tā sauktajā Liepājas kursā studējušie aktieri. Liepājas teātrī šobrīd neiestudē izteiktas jauniešu izrādes un arī slaveno “Romeo un Džuljetu” nevarētu iestudēt, jo šīm lomām Liepājas trupa ir par nobriedušu. Domu par jauno aktieru skološanu Rīgā Laukšteins kategoriski izslēdz.

"Jaunie aktieri ir jāsagatavo ģeogrāfiski Liepājā vai citur Liepājas tuvumā, bet ne mūsu valsts galvaspilsētā – ģeogrāfiski. Juridiski okay. Man nav nekādu iebildumu pret speciālistiem, kas varētu no Latvijas Kultūras akadēmijas dalīties savā pieredzē, bet kuri būtu šeit Liepājā. Punkts," strikti saka Herberts Laukšteins.

Aktieru apmācība Liepājas teātra vajadzībām ieplānota Liepājas Universitātē. Jaunā studiju programma vēl nav sākusi licencēšanas procesu, taču Liepājas pašvaldība 12 jaunu aktieru sagatavošanai pagājušā mēnesī veiktajos budžeta grozījumos iezīmējusi 67 176 eiro. LKA vadība ir pārsteigta par pēkšņo liepājnieku paziņojumu. Kopš 1993.gada LKA bija vienīgā augstskola Latvijā, kur varēja iegūt aktiera diplomu.

"Mums tā kvalitāte un sadarbība Latvijas un Eiropas ietvaros ir 25 gadus vērta. Būtiski, ka tas ir arī mūsu zīmols galu galā. Tāpēc mēs neesam apmierināti ar to, ka kādas pašvaldības vadītājs paziņo, ka viņi tagad sagatavos aktierus arī citiem Latvijas teātriem," norāda LKA rektore Rūta Muktupāvela.

"Nu, principā jau lēmumi ir pieņemti un, ja kāds domā, ka ar kāda spiediena izdarīšanu uz liepājniekiem mēs kaut ko mainīsim, tad saprotiet, tas būs tieši otrādi," brīdina Liepājas pašvaldības vadītājs Uldis Sesks.

Kultūras akadēmiju pārraugošā Kultūras ministrija (KM) šoreiz raidījumam "Kultūršoks" savu viedokli izvēlas paust rakstiski un tajā teikts:

"Augstskolu programmu veidošana ir katras augstākās izglītības iestādes kompetence, tomēr Kultūras ministrija nesaskata vajadzību veidot jaunu izglītības programmu, kas dublētu jau funkcionējošu, kvalitatīvu un laika pārbaudi izturējušu programmu."

Tāpat KM norāda, ka šāds solis ir pretrunā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centieniem mazināt studiju dublēšanos. Tomēr IZM ir pretējās domās.

Izglītības un zinātnes ministrijā aktieru studiju programmas veidošanu Liepājā neuzlūko kā pretrunu ar šobrīd notiekošo studiju programmu konsolidēšanu.

"Programmai ir jāatbilst augstskolas profilam un ievirzei. Un tā kā šī programma atbilst Liepājas Universitātes profilam, jo humanitārās zinātnes un mākslas jau ir viens no Liepājas Universitātes pamatiem, tad ir saprotams un atbalstāms, ka šāda programma tiek attīstīta," saka IZM Augstākās izglītības zinātnes un inovāciju departamenta pārstāve Laura Treimane.

IZM neizslēdz iespēju, ka no nākamā gada Liepājas Universitātei aktieru studiju programmas vajadzībām varētu pretendēt uz valsts finansējumu. Turklāt idejas līmenī runā arī par iespēju veidot vienu kopīgu studiju programmu aktieru sagatavošanai ārpus Rīgas teātriem.

Te viennozīmīgi var būt runa par Daugavpils teātri un visām tām pilsētām, kurās teātru trupām konsekventi trūkst jaunu spēku un ir nepieciešams domāt par reģionāliem risinājumiem.

Tikmēr no Rīgas 250 kilometrus un no Liepājas vairāk nekā 400 kilometrus attālajā Daugavpilī uz šādu ieceri raugās skeptiski.

"Ja tā ir kaut kāda institūcija, kas pati ir mobila, kas pati pārvietojas un apmāca tur, kur vajag, tas būtu labi. Noteikti sākumā jāizvērtē, kad un kur vajag apmācīt, jo ne Liepājas, ne Daugavpils teātris nevar katru gadu pieņemt jaunus aktierus," spriež Daugavpils teātra vadītājs Oļegs Šapošņikovs.

Daugavpils teātris kadru trūkumu atrasinājis saviem spēkiem, pirms trīs gadiem Daugavpilī izveidojot jaunu profesijas standartu. Apmācības, kur pēc diviem gadiem audzēknis iegūst vidējo speciālo izglītību teātra aktiera profesijā. Tā Daugavpils teātris no astoņiem uzņemtajiem ticis pie trijiem gados jauniem štata aktieriem un četriem ārštata skatuves māksliniekiem. Daugavpils teātra vadītājs Oļegs Šapošņikovs pārliecinājies, ka starpaugstskolu sadarbību izveidot ir gandrīz neiespējami.

"Diemžēl mums neizdevās plašāku sadarbību izveidot, jo Kultūras akadēmijas pasniedzēji bija ļoti aizņemti. Viņi strādā pat vairāk nekā pilnu slodzi," skaidro Šapošņikovs.

Tikmēr ne mazāk grūti apvienot programmas un resursus ir arī LiepU un LKA starpā. Šķēršļus rada abu augstskolu vēlme saglabāt zināmu neatkarību vienai no otras, taču, veidojot jaunu kopīgu programmu un to licencējot, LKA savā ikdienas darbā būtu jāiesaista Liepājas mācībspēki, ko tā nevēlas.

"Mēs mēģinājām veidot divu augstskolu vienošanos, kur izsniegtu divu augstskolu diplomus, ko pieļauj likumdošana. Tomēr LiepU uzskata, ka obligāti jālicencē tā programma. Nu, no mūsu puses veidojas tāds absurds, jo mūsu programma jau ir akreditēta līdz 2019.gadam, un licencēt jau esošā programmu būtu gan cilvēkresursu, gan finanšu izšķiešana. Mēs to nedarīsim," saka Latvijas Kultūras akadēmijas rektore.

"LKA piedāvājums nevarēja apmierināt mūsu mērķus un vēlmes, jo tādā gadījumā mēs šeit Liepājā realizētu Kultūras akadēmijas programmu, un būtu skaidrs, ka tāda situācija nevarētu būt apmierinoša," norāda Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes dekāne Zanda Gūtmane.

Līdz šim sarunas starp LKA un LiepU nav bijušas sekmīgas. Daudz tuvāk sadarbībai LiepU ir arī ar ģeogrāfiski tuvāko Klaipēdas Universitāti.

„Klaipēdas universitāte ir gatava ar mums sadarboties un tātad, visticamāk, mēs mēģināsim rīkoties tā, lai mēs izpildītu to, ko no mums prasa IZM, lai atbilstu kritērijiem un standartam, un mēģināsim izveidot starpvalstisku studiju programmu,” turpina Zanda Gūtmane.

Dienvidu kaimiņzemē aktieru sagatavošana reģionu teātrim ārpus galvaspilsētas ir jau ierasta prakse. Pirmais aktieru kurss Klaipēdā uzņemts 1977.gadā.

"Lietuvā ir tāda pati situācija. Visi jaunie aktieri raujas uz galvaspilsētu. Lietuvā bez Viļņas ir teātri arī Kauņā, Panevēžā, Klaipēdā un Šauļos. Lai arī reģionu teātri tiktu pie aktieriem, aktiermākslu iespējams studēt arī Kauņā un Klaipēdā. Mums jau ir abpusēji ļoti laba pieredze, tāpēc teātra katedra Klaipēdas Universitātē ir ļoti ieinteresēta un atvērta sadarbībai ar Liepāju," stāsta Klaipēdas Universitātes mākslas akadēmijas Teātra katedras vadītāja Danute Vaigauskaite.

Kultūras akadēmijā atzīst, ka bez Liepājas kursa uzņemšanas darba netrūks. Šobrīd akadēmijā top jauns Leļļu teātra aktieru kurss un spēku papildinājumu prasa arī Nacionālais teātris, Valmieras Drāmas teātris un Jaunais Rīgas teātris. Arī liepājnieki droši teic, ka bez LKA iztiks. Jaunos aktierus izskolos teātra vadītājs Herberts Laukšteins, režisors Dmitrijs Petrenko un aktieris Leons Leščinskis.

Tomēr abu augstskolu sarunām punkts vēl tomēr nav pielikts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti