Kultūra

"Auļu" starptautiskais projekts

Kultūra

Muzikālā izrāde "Sapnis" - mūsdienīga pasakas "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties" versija

Spilgtas vīriešu lomas atklāsies baletā «Trīs musketieri»

Spilgtas vīriešu lomas atklāsies baletā «Trīs musketieri»

Latvijas baletā ir ienākusi ļoti spēcīga jaunā paaudze, un skatītājiem to būs iespēja novērtēt baleta iestudējumā “Trīs musketieri”, kas pirmizrādi piedzīvos piektdien Nacionālajā operā un baletā. Sevišķi labi savas prasmes varēs izpaust tieši vīriešu lomu dejotāji, jo šis ir viens no retajiem baletiem, kur dominē vīriešu tēli.

“Trīs musketieri” ar čehu komponista Jana Kučeras mūziku ir jauns balets, pasaules pirmizrādi piedzīvojis aizvadītajā gadā Čehijā, Morāvijas-Silēzijas Nacionālajā teātrī. Balets tapis ciešā čehu komponista un kanādiešu horeogrāfa Pola Čalmera kopsadarbībā. Rezultāts ir vairāk klasiska stila darbs, kurā tomēr vairāki elementi ir daudz brīvāki un dabiskāki nekā strikti klasiskā baletā.

No Dimā apjomīgā romāna baleta stāstam izraudzītas divas līnijas – musketieru varonīgie piedzīvojumi un romāna galveno tēlu mīlas kaislības.

Trīs musketieri piedzīvojuši neskaitāmas interpretācijas kino, teātrī un citos mākslas žanros. Atbildot uz jautājumu, kas pamudinājis vēlreiz ķerties klāt šim tik ļoti populārajam darbam, horeogrāfs Pols Čalmers atbild, ka tā bija retā iespēja – atklāt daudz spilgtu vīriešu lomu.

“Mums ir tik daudz baletu ar izteiksmīgiem sieviešu raksturiem – gulbjiem, fejām, silfīdām un tā tālāk… Bet man patiešām ļoti gribējās izveidot ko tādu, kas parādītu vīriešu pasauli. Šeit ir trīs musketieru lomas, tad vēl D’Artanjans, Francijas karalis, Rišeljē, Rošfors un vēl citi. Bet ir arī trīs brīnišķīgas sieviešu lomas. Tomēr galvenais iemesls bija – dot iespēju izpausties dejotājiem vīriešiem,” skaidro Čalmers.

Pola Čalmera horeogrāfijas pamatā ir klasiskā baleta tehnika, taču tā papildināta ar dabiskāku un brīvāku ķermeņa valodu, izvairoties no tradicionālās pantomīmas sižeta izklāstā.

Jans Kučera mūzikā savukārt atsauces uz baroku sapludinātas ar citiem izteiksmes līdzekļiem, radot ļoti skaistu un interesantu partitūru – tā izrādē skanošo mūziku raksturo iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents Andris Veismanis: “Man ir prieks, ka viņš ļoti labi jūt orķestri, visas orķestra krāsas ietver savā partitūrā, un tur var saklausīt sasauces ar viduslaiku mūziku, ar renesanses mūziku, ļoti daudz ir baroka iezīmju.

Un kaut kādā veidā Jans Kučers sasaucas ar mūsu eklektisko mākslinieku, brīnišķīgo komponistu Marģeru Zariņu, daudzas lappuses ir tādas, it kā Marģers Zariņš būtu rakstījis.

Protams, arī daudz modernās mūzikas paņēmienu, kino mūzikas, kaut kur ir arī Filips Glāss dzirdams, bet kopā tā ir tāda interesanta partitūra, kas ļoti palīdz baletam. Balets ir daudzkrāsains, un katra deja ir pilnīgi citādāka, ar savu noskaņu.”

Horeogrāfs Pols Čalmers pats arī iestudējumam radījis scenogrāfiju, kurā ir atsauces uz 17.gadsimta sākumu, Parīzi un Francijas karaļa Luija XIII galmu. Vizuālajā tēlā organiski iekļaujas arī poļu kostīmu mākslinieces Annas Kontekas veidotie kostīmi. 

“Daudzi man prasa, kāpēc kostīmi ir vēsturiski, nevis stilizēti vai moderni… Es atbildu – daudziem cilvēkiem patīk kostīmfilmas, un arī baletu viņi grib redzēt vēsturiskos kostīmos. Man, protams, tas darbu padara tikai grūtāku, jo baroks nozīmē smagus audumus, kas kontrastē ar baletdejotāju vieglumu, un man ir jāpanāk līdzsvars,” atklāj Konteka. 

“Kopumā mums ir tīrs stils, mums ir dārglietas, cepures un citi aksesuāri, bet pats galvenais ir krāsas. Tās simbolizē jūtas un raksturus, un

ar krāsām es gribu panākt to, ka, tiklīdz tēls uznāk uz skatuves, skatītāji uzreiz viņu atpazīst,” norāda tērpu māksliniece.

Viens no D’Artanjana lomas dejotājiem būs Kārlis Cīrulis, kurš atzīst, ka pirmo reizi viņam ir loma, kurā viņš tik ļoti redz sevi, jo arī viņš pats ir pārgalvīgs, dedzīgs un azartisks.

“Es gribu, lai tad, kad D’Artanjans uznāk uz skatuves, skatuve “uzsprāgst”,” neslēpj Cīrulis.

“Es šo lomu redzu kā ļoti lielu iespēju, es to noteikti izmantošu, un es ceru, ka visi skatītāji to izbaudīs”.

Strādājot pie izrādes, dejotāji daudz trenējušies arī paukošanās nodarbībās, arī Milēdijas lomas tēlotāja Annija Kopštāle, kurai izrādē ir jācīnās ar trim musketieriem. Horeogrāfs devis arī katrai lomai konkrētu raksturojumu.

Kā stāsta Kopštāle, Pols Čalmers vēlējies, lai Milēdija būtu kā kobra, kā zirneklis, kas ir gatava “apēst” jebkuru cilvēku, ko kardināls ir pasūtījis nogalināt.

Jana Kučeras un Pola Čalmera baleta "Trīs musketieri” pirmizrāde Nacionālajā operā skatāma piektdien, 26.oktobrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti