Kultūra

JRT iestudējumā "Kalpa zēna vasara. Sākums" debiju pieredzēs jaunie aktieru kursa studenti

Kultūra

Rīgas Centrālajā bibliotēkā būs skatāms iestudējums "Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi"

«Spēlmaņu nakts» žūrija: Sezona izcēlās ar lielu oriģinālitāti

«Spēlmaņu nakts» žūrija: Sezona izcēlās ar lielu oriģināldramaturģijas īpatsvaru un daudzveidīgiem aktierdarbiem

Šo piektdien, kā allaž Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, svinīgā ceremonijā pasniegs „Spēlmaņu nakts” balvas. Par mūža ieguldījumu suminās Nacionālā teātra aktrisi Māru Zemdegu un Dailes teātra aktieri Gunāru Placēnu. Par aizvadītās sezonas labākajiem veikumiem sadalīs balvas 16 kategorijās. Aizvadītā sezona izcēlusies ar divām lietām – ļoti lielu oriģināldramaturģijas īpatsvaru, kā arī izciliem un daudzveidīgiem aktierdarbiem, uzskata žūrija.

„Man 30 gadu” - Nacionālā teātra izrāde - ir viena no visdāsnāk nominētajām – tai ir deviņas nominācijas. Gluži tāpat kā otrai Nacionālā teātra izrādei – „Arī vaļiem ir bail”. Nacionālais teātris kopumā ir balvu pretendentu līderos, un uz galveno balvu izvirzītas veselas četras šī teātra izrādes. Arī „Salome” un „Mežainis”.

Divas izrādes uz galveno balvu pretendē arī no Jaunā Rīgas teātra, un tās ir – „Cerību ezers aizsalis” un „Dieviņš pillā”.

Aizvadītā sezona izcēlusies ar divām lietām – ļoti spilgtiem aktierdarbiem un lielu latviešu dramaturģijas īpatsvaru. Tieši šis pavērsiens uz pašmāju dramaturģiju, pašu notikumiem un pašu dzīves analīzi pats svarīgākais šķiet „Spēlmaņu nakts” žūrijas priekšsēdētājai Edītei Tišheizerei.

 „Man liekas, ļoti sen nav bijis, ka trešā daļa ir par latviešiem, latviešu vārdā, latviešu mentalitātē. Un ļoti daudz no tā ir tieši par mūsdienām. Varētu teikt, ka latviešu teātris pievēršas beidzot dzīvei, kas notiek šeit un tagad, un tām problēmām, kas ir šeit un tagad,” klāsta Tišheizere.

Problēmas tiek skatītas no visdažādākajiem aspektiem – gan no politiskā, gan sociālā, gan psiholoģiskā. Bieži vien centrā izvirzīti jautājumi, ar kuriem tā arī neesam tikuši galā mūsu vairāk nekā ceturtdaļgadsimta brīvajā Latvijā:

„Teiksim, tādas izrādes kā „Dvēseļu utenis”, kas patiešām „Dirty Deal Teatro” ir viens no iezīmīgākajiem šī gada uzvedumiem. Tajā patiesībā jaunieši risina problēmas, ko nav atrisinājuši ne politiķi, ne mūsu kultūras darbinieki līdz šim.

Viņi beidzot ķeras pie tā, kā mums visiem sadzīvot. Un viņu risinājums ir varbūt mazliet anarhistisks, bet katrā ziņā viņi vēlas reāli šo dzīvi mainīt. Un tas man liekas ļoti būtiski,” norāda Tišheizere.

Izrādi „Dvēseļu utenis” par savu favorīti jau izvēlējušies ārvalstu teātra eksperti, kas novembra sākumā viesojās Latvijā un noskatījās kopumā deviņas „Spēlmaņu naktij” izvirzītas izrādes.

Līdzās svarīgām tēmām priecējusi arī izrāžu žanriskā un stilistiskā daudzveidība – atzīst žūrijas pārstāve Andra Rutkēviča.

„Visas nominētās izrādes ir savā stilā un žanrā tādas pērlītes. Ja paskatās, ir tādas izrādes, kur ir praktiski visi komponenti nominēti – gan scenogrāfs, gan kostīmu mākslinieks, gan mūzika, gan režisors, gan aktieri. Tātad tā izrāde kā veselums ir pilnīga. Jā, man patika tas, cik brīvi dažādās formās strādā latviešu teātris.

Un vēl es gribētu teikt to, ka teātrī ir raksturīga arī milzīga pašironijas deva. Tā ir gandrīz visās nominētajās izrādēs ar ļoti retiem izņēmumiem, un tas ir tas, kas atbrīvo,” uzsver Rutkēviča.

Līdzās pašironijai un šodienas aktualitātēm žūrijas pārstāvi Eduardu Liniņu saistījusi arī interesanta vēstures tēmu interpretācija un skatījums uz literatūras klasiku.

 „Patiešām teātris un līdz ar to arī visas sabiedrība iet tuvāk problemātisku, arī sāpīgu vēstures momentu izpratnei. Šādā ziņā var atzīmēt gan „Mežaini”, gan „Klūgu mūku” Nacionālajā teātrī. Klasikas teksti kā Annas Brigaderes „Dievs.Daba.Darbs” divos teātros, kas arī ir vēsturiska viela. „Vidzemnieki” – Valmieras teātrī, Rūdolfa Blaumaņa īsprozas tekstu piemērojums skatuvei. Tur parādās latviskā pašironija uz robežas jau ar sarkasmu, es domāju pašam Blaumanim tas visnotaļ patiktu. Tāpat Valmieras teātrī es gribētu pieminēt izrādi „Lūcis”, kur šī nozīmīgā latviešu teātra personība, atkal jau jāsaka, skatīta ar ļoti labdabīgu, iejūtīgu, bet tajā pašā laikā smaidu, šķelmīgumu,” skaidro Liniņš.

Līdzās minētajam žūrijas priekšsēdētāja Tišheizere īpaši izceļ arī pēdējās divās sezonās stabilo un augšupejošo Daugavpils teātra sniegumu. Piebilstot, ka tie ir augļi teātra direktora Oļega Šapošņikova sešos gados paveiktajam darbam.

Kuras no 16 kategorijās nominētajām izrādēm kļūs par laureātiem to uzzināsim „Spēlmaņu nakts” svinīgajā ceremonijā, kas notiks piektdien – šoreiz Nacionālajā teātrī.

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti