„Spēlmaņu nakts” šogad iezīmīga ar vairākām izmaiņām. Pirmā no tām - pirmo reizi atsevišķi tiek nodalītas un vērtētas lielās un mazās formas izrādes. Par šādu principu diskutēts jau sen, un beidzot tas ieviests arī praksē, jo šādas izrādes ir grūti salīdzināt.
"Šīs nominācijas ir līdzvērtīgas, un tieši tādēļ šī izmaiņa ir radusies, lai nebūtu jākonkurē mazas formas izrādei ar lielformāta darbu. Ja izmantojam literatūras loģiku, lai nebūtu, piemēram, jākonkurē novelei ar romānu. Šāds princips ir arī Krievijas teātru lielajā skatē "Zelta maska", un, kā mums šķita, šis princips ir visnotaļ pamatots, jo tas vairāk liek vērtēt izrādes nevis pēc saturiskajiem kritērijiem, bet pēc formas kritērijiem. Tātad vairāk vērtēt teātra valodu, izteiksmes līdzekļus, kādi ir izrādēs izmantoti," skaidro "Spēlmaņu nakts" žūrijas priekšsēdētāja Līga Ulberte.
Nākamā izmaiņa - ja līdz šim vislielākais pagodinājums bija iegūt galveno balvu par labāko dramatiskā teātra izrādi, tad
šogad "Grand Prix" tiks piešķirta, izvērtējot labākos veikumus vairākās nominācijās.
""Grand Prix" tiks izvēlēta no četrām nominācijām: gada lielās formas izrāde, gada mazās formas izrāde, gada izrāde bērniem un jauniešiem un gada izrāde laikmetīgajā dejā. Visas četras šīs nominācijas var vienlīdz lielā mērā konkurēt un cerēt uz "Grand Prix"," stāsta Ulbere.
Trešais jaunums - šogad vairs nebūs nominācijas "Gada latviešu autora darba iestudējums", tās vietā būs kategorija "Gada sasniegums oriģināldramaturģijā". Tātad vairāk tiks akcentēts tieši dramaturga veikums.
Dramaturgu ģildes vadītāja Rasa Bugavičute raksturo šogad izvirzītos autorus: "Tas piecinieks ir gana interesants. Tajā ir Sergejs Timofejevs un viņa librets "Mihails un Mihails spēlē šahu", Jāņa Baloža "Pieaugušie", Ģirta Šoļa "Dienas varonis", Regnāra Vaivara "Titāniks" un Agneses Rutkēvičas "Dukši"."
Šie darbi pierāda, ka pilnīgi visos teātros ir iespējams veidot jaunus tekstus un tos novest līdz iestudējumam, kā arī to, ka dažādu profesiju pārstāvji ir tie, kuri spēj un var dramaturģiju attīstīt," saka Bugavičute.
Žūrijas vērtējumā viena no pozitīvajām tendencēm aizvadītajā sezonā ir tā, ka tapušas vairākas ļoti spilgtas ansambļa izrādes, kurās visi izrādes dalībnieki darbojas kā vienots mehānisms. To vidū ir "Ezeriņš" Nacionālajā teātrī, "Dukši" Jaunajā Rīgas teātrī un "Slazdā" Dailes teātrī.
Ne tik priecējoša tendence savukārt ir tā, ka ekonomiskā spiediena dēļ teātri sākuši līdzināties fabrikām, kas tikai ražo un ražo, un no tā bieži vien cieš izrāžu kvalitāte. Pārdomās dalās žūrijas pārstāvis Atis Rozentāls: "Es domāju, ka pat ministrijas līmenī ir jāsāk domāt, kā šo teātru slogu atslogot, jo tas ir pilnīgi visos Latvijas teātros, ka aktieri strādā ārkārtīgi daudz. Dailes teātrī, piemēram, ir aktieri, kas spēlē 24 izrādes mēnesī un vēl paralēli sagatavo jaunu lomu. Tā slodze ir necilvēciska."
Jau ierasti "Spēlmaņu naktī" suminās divus mūža balvas laureātus, un šogad tie ir kostīmu māksliniece Večella Varslavāne un scenogrāfs Andris Freibergs. "Visu mūžu esmu dzīvojis ar laimes sajūtu tādēļ, ka daru to, kas man patīk," tā Andris Freibergs pirms neilga laika atzina Latvijas Radio raidījumā "Viena Rīga - daudz talantu": "Tā tiešām ir likteņa dāvana. Mums atvēlētais laiks nav nemaz tik garš, un, ja tu to vari nodzīvot radošā eiforijā, tad cilvēks patiešām ir laimīgs."
Līdzās mūža balvām "Spēlmaņu nakts" laureāti šovakar tiks paziņoti 17 kategorijās.
"Spēlmaņu nakts" ceremonijas režisors šogad ir Jānis Siliņš, kurš stāsta, ka pasākumā simboliski tiks apspēlēta divu lielu teātra personību sastapšanās: "Tā kā "Spēlmaņu nakts" tradicionāli ir Smiļģa dzimšanas dienā, un tā kā šis gads gan Latvijā, gan pasaulē ir bijis saistīts ar lielā Šekspīra 450.gadu, tad abas šīs personības spēles veidā tiks sintezētas, sasaistītas ar to ideju, kas ir "Spēlmaņu naktī" vissvarīgākā - godināt tos cilvēkus, kuri saņem balvas."
Mēģināsim ienest tādu spēles dzirksti, negaidītību dažās situācijās, bet, protams, paturot godā tos, kuri saņems balvas," atklāj režisors.
