Kultūras ziņas

Skicēšanas nodarbības muzejā

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Vides dejas festivāls Līgatnē

Šonedēļ apgriezienus uzņem laikmetīgās dejas festivāls «Vides deja»

Jau no pirmdienas Līgatnē uz spraigu darba nedēļu kopā pulcējušies laikmetīgās dejas profesionāļi un entuziasti, lai ar jauniem iestudējumiem, kā arī darbošanos meistarklasēs un darbnīcās atzīmētu starptautiskā festivāla “Vide deja” desmitgadi.

Festivāls aizsākās Pinķos, bet vairākas vasaras pabijis arī Ropažos, Ķeipenē un Lūznavā. Katra diena būšot unikāla – meistarklases un nodarbības vadīs gan pašmāju, gan ārzemju horeogrāfi, bet jauniestudējumus 8. augusta vakarā dažādās Līgatnes lokācijās varēs vērot ikviens interesents.

Lai arī ne tik plaši, kā organizatori būtu vēlējušies no Covid-19 brīvā vasarā, pirmdien Līgatnē pie Kultūras nama notika desmitā laikmetīgās dejas festivāla “Vides deja” atklāšana. Galvenie organizatori grieza danci, tika apsveikti vietējie un viesmākslinieki no Eiropas valstīm, bet dalībnieki atpūtās pēc pirmās darbdienas, pavadītas kustībā dabā. Šogad festivāla tēma ir nākotne, ekoloģija, cilvēciskums.

Festivāla mākslinieciskā vadītāja Lilija Lipora uzskata, ka, veidojot scenogrāfijas, daudz priekšā pasaka pati vieta.

“Pirmkārt, tā vieta ir scenogrāfija – Līgatne ir brīnišķīga vieta tādā ziņā, ka reljefaina. Īstenībā vides deja ir atgriešanās pie pirmatnīguma, tā ir tāda dziļā ekoloģija, kad tu saproti, izjūti savu ķermeni, saproti savu jušanu, tad tu vari saskaņoties ar citiem cilvēkiem,” teica Lipora.

Tieši pateicoties Liporai un viņas domubiedriem, Latvijā vides deju festivāli notiek nevis urbānā vidē, pilsētā, bet laukos. Līgatnē nedēļas laikā mākslinieki no Latvijas un ārzemēm kopā ar savu trupu, kurā pieteikušies gan profesionāli dejotāji, gan absolūti iesācēji vai puika, kurš mājās breiko, radīs astoņas vides dejas performances, ko izrādīs gan pļavā, gan pie bijušās papīrfabrikas un citur. Horeogrāfes Olgas Žitluhinas trupa sastopama mežā pie avota, lai gan gatavā izrāde notikšot pavisam citur – Rehabilitācijas centra padomju laika bunkurā.

“Kad Lilija mani aicināja pastrādāt festivālā un piedāvāja vietas, es teicu, okej, bunkurs! Bet tad es sapratu, ka nevaru atrasties bunkurā pat divas stundas pēc kārtas, fiziski nevaru, man ir klaustrofobija! Tad es sapratu, bet kā būtu taisīt to izrādi dabā, bet piedzīvot bunkurā? Principā tas ir par in un out, iekšējo un ārējo!” atzina Žitluhina.

Savukārt skvērā pie kultūras nama notika iepazīšanās ar masku teātri. Trupas dalībniekiem jāizjūt mijiedarbība ar tēliem, kam ir reāli prototipi. Darbs būšot veltījums aizgājušajiem laikiem un aizgājušajiem lauku darbiem, bet trupas dalībniekiem tēli būs jāiemieso. Visi astoņi iestudējumi skatītājiem tiks nodoti sestdien. Svētdien tos parādīs arī Piņķos, festivāla pirmajā mājvietā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti