Dailes teātra dibinātāja Eduarda Smiļģa Teātra muzejā 21. jūnijā pulcējās neliela aktieru, režisoru un citu interesentu kompānija, lai iepazītos ar Dailes vēsturei veltītu izstādi. Reizē tas ir stāsts par šī teātra vietu mūsu kultūras vēsturē – ar formu, aktieriem un režisoriem.
Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš skaidroja: “Katrs kādā paaudzē to citādību ir ienesis. Tā ir tāda, kā lai saka, no Smiļģa tā formas skaidrība un tas spilgtais varbūt pat teatrālisms. Ar to viņš arī atšķiras, tā ir Dailes teātra zīme.”
No Smiļģa “Hamleta” līdz Mihaila Gruzdova “Hamletam”, no Smiļģa “Salomes” līdz Lauras Grozas “Frankenšteinam” un tā tālāk. Izsekojot mākslinieciskai pēctecībai, izstāde stāsta par Dailes vēsturi no dibināšanas 1920. gadā līdz mūsdienām, un daži no ekspozīcijā iekļautajiem varoņiem ir sastopami starp tās apmeklētājiem.
“Man ir vesels stendiņš – ko es vairāk varu vēlēties?” spriež režisore Laura Groza. Viņa arī atzīmē: “Man patīk vairāk tā mistērijas un leģendu sadaļa. [..] Un, protams, vislielāko iespaidu atstāj paša Smiļģa kabinets.”
Divos muzeja stāvos skatāms vairāk nekā 500 fotogrāfiju, 50 butaforiju un teātrim zīmīgu priekšmetu, un vairāki kostīmi, no kuriem senākais ir no 1938. gada. Izstādes veidotāji uzsver, ka ekspozīcija tiks paplašināta, un aicina teātra ļaudis būt dāsniem krājuma papildinātājiem.
Līdzās ekspozīcijai par Nacionālo teātri šī izstāde ir iekļauta Teātra muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Muzeja vadītājs atklāj, ka tuvāko gadu laikā pie skatītājiem nonāks arī izstādes par Liepājas un Valmieras teātru košo vēsturi.
