Kultūras rondo

Norisinās Krišjāņa Barona konference 2019 "Folklora un izglītība"

Kultūras rondo

Novembrī atzīmē Garlība Helviga Merķeļa 250 gadu jubileju

"Gleznas ārpus rāmjiem" un "Brigadere 3" - jaunas izrādes programmā "Latvijas skolas soma"

«Skolas somas» izrādē pusaudžiem gleznas izkāpj no rāmjiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Programmā "Latvijas skolas soma” tapušas divas jaunas izrādes. Piektdien, 1.novembrī, Eduarda Smiļģa teātra muzejā pirmizrāde iestudējumam "Brigadere 3”. Savukārt kultūras telpā "3 Māsas” ceturtdien, 31.oktobrī, pirmizrāde "Gleznas ārpus rāmjiem”.

Izrādes "Gleznas ārpus rāmjiem” mērķauditorija ir 7. - 12. klašu skolēni. Iestudējuma veidotāji vēlas parādīt ne tikai dažādos mākslas žanrus, bet arī to, cik dažādos veidos var eksistēt skatuves māksla.

Izrāde veidota kā seši gleznu stāsti – tos sešos žanros radījuši seši mākslinieki.

Trīs aktieru pavadībā gleznas atdzīvojas un izkāpj no rāmjiem daudzveidīgajās teātra formās. Pirmais stāsts par Birutas Baumanes gleznu aizrit jautrā klaunādē. Aktieri-klauni pāris vārdos iepazīstina, kas vispār ir portrets, arī par klauna tēlu kultūrā un Birutas Baumanes ilgstošo aizraušanos ar klauna tēlu viņas glezniecībā.

Ideja par šāda iestudējuma veidošanu skolu jauniešiem radusies Lailai Baumanei, kura jau ilgstoši producē izrādes, kurās teātra valodā atklāj spilgtas personības Latvijas kultūrā. Piedāvājusi režisoram Viesturam Roziņam veidot izrādi par mākslu.

"Tad sākās garš process, izvēloties gleznas un kā to darīt, un kāpēc darīt. Tad nāca ideja, ka žanrs ir ļoti interesanta lieta. 

Žanrs būtībā ir cilvēka attiecības ar pasauli, un jauns cilvēks veido attiecības ar pasauli, meklē jaunas attiecības ar pasauli.

Līdz ar to mēs nonācām pie secinājuma, ka mēs varētu izstāstīt par sešiem dažādiem glezniecības žanriem un to darīt caur teātra žanriem, parādot, ka mākslā pieeja var būt ļoti dažāda un ka nav pareizi, nepareizi, bet ir skatupunkts," par izrādes ieceres attīstību stāsta režisors Viesturs Roziņš.

Gleznas, par kurām aktieri stāsta un ar kurām darbojas, izvēlējušies konsultanti, starp viņiem Eduards Dorofejevs no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Ingrīda Burāne, Mākslas akadēmijas Informācijas centra vadītāja.

"Mums bija pētnieciskais process, un šie cilvēki palīdzēja izvēlēties gleznas, kas varbūt iezīmē šo žanru visspilgtāk. Tas bija tāds kopīgs process.

Viens ir tas žanrs, otrs ir tas, ka varbūt caur šo gleznu būtu interesanti izstāstīt stāstu vai paspēlēties ar to atmosfēru, un tad kopīgi mēs izvēlējāmies šīs sešas spilgtākās gleznas katra žanra raksturojošo," skaidro Roziņš.

Mākslas žanri, ar kuriem izrādes veidotāji iepazīstina, ir portrets, sadzīves žanrs, klusā daba, akts un ainava.

To ilustrēšanai izvēlēti tādi darbi kā Birutas Baumanes "Klauna ģimene”, Kārļa Miesnieka "Dienišķā maize”, Bruno Vasiļevska "Klusā daba”, Felicitas Pauļukas "Akts. Žanna” un Vilhelma Purvīša "Pavasaris”. Scenogrāfe Ūna Laukmane tos sadalījusi spēļu klučos, kurus var izjaukt un veidot nākamo gleznu.

Ap pazīstamo Kārļa Miesnieka gleznā "Dienišķā maize” redzamo trīs figūru kompozīciju izvērsts pat detektīvstāsts.

"Par to gleznu īstenībā mēs ļoti ilgi domājām, bet tad Ingrīda Burāne nāca ar tādu interesantu faktu, kas īstenībā iedeva tādu klikšķi šai gleznai, ka Miesnieks šo gleznu pārgleznoja Salaspils baznīcai, un meitenes vietā tika uzgleznots Jēzus Kristus. Tad mēs kā jau radoši cilvēki sākām domāt, jo vienmēr var kaut kādas teikas uztaisīt no tā un domāt, un fantazēt," atklāj Roziņš.

"Varbūt kaut kas tur nebija tā, varbūt kaut ko viņa nedarīja pēc Dieva gribas. Aizgāja tāda fantāzija par tādu lauku ciematu, kur notiek visādas interesantas lietas," turpina Roziņš.

Darba laikā iestudējuma veidotāji arī atklājuši, ka glezna ir dzīvs process, gleznā vari aizplūst, fantazēt un domāt, un tāpēc arī aicina jauniešus, apmeklējot galerijas un muzejus domāt un fantazēt, kāpēc ir tie vai citi personāži, kā tie radušies.

"Katra glezna ir stāsts," bilst Roziņš.

Savukārt Vilhelma Purvīša "Pavasaris” rosinājis runāt dzejas valodā. Tas tāpēc, ka šajā gleznā nav personāžu, bet tā likusi domāt par kaut ko poētisku, dzejisku, muzikālu.

"Radās doma, ka pavasaris dabā ir arī pavasaris cilvēkā, ka tur notiek kaut kādas hormonu vētras un iekšēji procesi, līdz ar to nonācām pie dzejas – no dabas aiziet tādā cilvēku pasaulē," norāda Roziņš. 

Izrādē piedalās aktieri Artūrs Trukšs, Anna Nele Āboliņa un Pāvels Griškovs, un viņi ir  gandarīti, ka vienā izrādē iespējams darboties tik dažādos spēles veidos. Savukārt izrādes tapšanā piedalījušies dramaturģe Anete Konste, horeogrāfe Katrīna Albuže, mūzikas autors Jēkabs Nīmanis.

Iestudējuma “Gleznas ārpus rāmjiem” pirmizrāde šovakar kultūras telpā "3 Māsas”, nākamā izrāde 14.novembrī. Vēlāk izrādes veidotāji dosies uz skolām, mēģinot jauniešus ievest mākslas ceļojumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti