Kultūras ziņas

Trompetistam Zigurdam Lindem – 80

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Top skatuvisko deju «Zelta fonds»

Skatuviskās tautas dejas tiks apkopotas «Zelta fondā»

Lai turpmāk vārdu savienojums “Latviešu skatuvisko tautas deju zelta fonds” nebūtu vien aptuvens un nedefinēts latviešu tautas deju kopums, Latvijas Nacionālajā kultūras centrā top dejas profesionāļu un skatītāju kopīgi veidots un apstiprināts dokuments, kurā būs aprakstītas un vēlāk arī ar video pamācībām papildinātas labākās latviešu tautas dejas jeb “Zelta fonds”.

Par latviešu skatuviskās tautas dejas jaunrades sākumu uzskatāms 1937. gads, kad notika pirmais, šobrīd neiedomājamas formas –  rakstveida – deju horeogrāfijas konkurss. Togad prēmiju saņēma Arvīds Donass par visai sarežģīto “Visi ciema suņi rēja”, kuras fragmenti iekļauti arī šī gada Deju svētku noslēguma koncerta “Māras zeme” programmā. Donasa dejai un daudzām citām vieta topošajā zelta fondā ir garantēta.

Minimālā laika pārbaude, kas vienai horeogrāfijai jāpārcieš, noturoties ansambļu repertuāros, ir 10 gadi.

Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa stāsta plašāk: “Izskatot visu latviešu skatuviskās dejas devumu, secinājām ka ik pa desmit gadiem nozarē atnākuši spilgti horeogrāfi, personības, kas tajā laikā veidojuši skatuvisko deju.

Tās ir dejas kuras vēlētos iekļaut, lai nākamajām paaudzēm varētu tās saglabāt. Tas arī Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma kontekstā ir ļoti svarīgi.”

Darba grupa pie šī projekta strādā jau no pagājušā gada aprīļa. Un vēl līdz 13. jūnijam dejas eksperti, paši dejotāji, deju kolektīvu vadītāji un tautas dejas cienītāji aicināti Latvijas Nacionālajam kultūras centram iesniegt savus priekšlikumus par “Zelta fondā” iekļaujamām dejām.

Dejas nozarē šādu iniciatīvu salīdzina ar Dainu skapi, kurā atrodami nozīmīgākie nozares dārgumi. Tas nozīmē, ka “Zelta fonds” tiks izveidots un formulēts, skaidro Alpa. Vēsturiskajos novadu koncertos ir mainījušās paaudzes, daudzām dejām nav zināmi ne autori, ne horeogrāfijas.

Kad deju zelta izlase būs izveidota, sekos darbs ar video, kurā raugoties, varēs apgūt deju soļus. Vairākām dejām plānots atjaunot arī muzikālos ierakstus, jo tie ir gan tehniski, gan morāli novecojuši.

Ik pēc 10 gadiem zelta fondu plānots papildināt ar kārtējo desmitgadi izturējušām dejām.

“Es domāju, ka nav nekādu robežu, tāpēc ka mēs redzam, ka katru gadu rīkojam jaunrades deju konkursus. Piedāvājums ir ļoti liels – līdz pat 90  dejām katrā konkursā, un tos mēs veidojam jau divās kārtās,” klāsta Alpa.

Pēc simtgades Dziesmu un deju svētkiem šī gada septembrīsatiksies paplašinātā darba grupa, kas pieņems galējo lēmumu par “Zelta fondā” iekļaujamām dejām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti