Kultūras ziņas

Maikls Kaešamers – vienkārši pianists

Kultūras ziņas

Žonglēšana, akrobātika un dauzīšanās

"Dzīvnieks" – izrāde par uzdrīkstēšanos

Skatītāju vērtējumam nodots «Dzīvnieks» – izrāde par uzdrīkstēšanos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē 6. martā pirmizrādi piedzīvos traģikomēdija “Dzīvnieks”, kas tapusi pēc somu mūsdienu rakstnieka Arto Pāsilinnas zināmākā romāna “Zaķa gads” motīviem. Kā pieļauj izrādes režisors Reinis Suhanovs, ikvienu kaut reizi mūžā ir uzmācīgi vajājusi vēlēšanās pamest visu. Tāpēc izrāde, viņaprāt, vislielākajā mērā ir par šo uzdrīkstēšanos.

Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē valda mūsdienīgi noslēpumaina lauku atmosfēra, kuru aktieri paši iedzīvina un maina izrādes gaitā, lai “Dzīvnieks” varētu atdzīvoties. Somu kulta rakstnieka Arto Pāsilinnas traģikomisko romānu “Zaķa gads” pēc režisora Reiņa Suhanova vēlmes dramatizējis Artūrs Dīcis, uzrakstot lugu, kas pielāgota Latvijas atmosfērai.

Izrādes stāstā “iekodēta ir pavisam vienkārša lieta – cilvēka dabiskās alkas pēc brīvības un nespēja viņas sasniegt, cīnoties ar sevi.

Jo tu vari iemukt mežā, vari uzkāpt kalnos, bet to, kas ir šeit un šeit (rāda uz sirdi un galvu), tā ir tā grūtākā cīņa. Var uzvarēt lāci, to, kas skrien pa mežu, bet to, kas ir iekšā, ir ārkārtīgi grūti uzvarēt,” stāsta režisors Reinis Suhanovs.

Absurdi ticami neticamo raito notikumu ķēde “road movie” stilā aizsākas ar žurnālista atgriešanos no komandējuma kopā ar fotogrāfu. Negaidīti izlec zaķis. Auto to notriec, taču zaķis pagūst ieskriet mežā. Žurnālists dodas to meklēt. Un nolemj neatgriezties mājās pie sievas, bet izārstēt zaķi. Viņi sadraudzējas, un žurnālists kļūst par meža dīvaini.

Galvenās lomas atveidotājs, aktieris Arturs Krūzkops atklāj, ka viņam šis darbs ir par izšķiršanos: “Par izšķiršanos pašam ar sevi pirmām kārtām izvēļu izdarīšanu dzīvē, manā personāža dzīvē – lielas izvēles izdarīšanu.

Tas ir par to, cik mēs sakām par kādām lietām – ai, ir jau labi tā, kā ir. Vai nē – es tā neturpināšu. Es kaut ko mainīšu savā dzīvē.”

Izrādes ritms un pārsteigumiem pilnā aktieru darbošanās mākslinieka Andra Eglīša radītajā scenogrāfijā, kur ar kodoskopa projekciju palīdzību tiek radīta atbilstoša atmosfēra, aizrauj skatītājus.

Muzikoloģe un žurnāliste Daiga Mazvērsīte pēc ģenerālmēģinājuma noskatīšanās spriež: “Būs riktīgs Zaķa gads, esmu pilnīgā sajūsmā, man jau bija cerība, ka būs kaut kas somu rakstniecības stilā tā kā “Daiļā cūkkope” vai “Ceturtais skriemelis” no manas bērnības, tādi traki gabali, nedaudz primitīvi, bet ļoti smieklīgu humoru manā gaumē, nedaudz melnu. Dīcim izdevies baigi labais dramatizējums, un režisors ir krietni pastrādājis. Kolosāli, kolosāli, tur visādi interesanti elementi, ka nenoskatīties! Varētu pat vēlreiz nākt un būtu ļoti smieklīgi!”

Skatītāja Rasa Kaulakalne uzteic skatuvisko un režijas risinājumu: “Man ļoti patika tā ņemšanās visu laiku pa skatuvi, ka tu vari redzēt, kā tas tiek izpildīts.” Viņa gan piebilst, ka izrādē atainotajos Latvijas dialektos trūcis precizitātes:

“Ja būtu pareizie dialekti, tad būtu vienkārši fantastiski! Raunā nav dialekta, Brenguļos nerunā Limbažu dialektā, un Stāmerienē nerunā Gulbenes dialektā.”

Savukārt kino režisore Liene Linde par jauniestudējumu saka: “Diezgan izklaidējoši, spēcīgi aktierdarbi un diezgan daudzi tādi virtuozi teātra paņēmieni. Traģikomiskā nots tāda ziemeļnieciskā, man šķiet bija tāds humora veids, kas arī latviešiem ir diezgan labi trāpošs.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti