Gētes stāstā par jaunu cilvēku, kurš mokās pretrunās starp idealizētu mīlestību un karjeru, galvenā uzmanība vērsta uz cilvēka nespēju atšķirt un izvēlēties sev būtisko. Austriešu režisora Folkera Šmita redzējumā mūsdienu attiecības diktē cilvēku ārējā čaula.
Folkers Šmits: „Mūsdienās no cilvēka prasa radīt ideālu dzīvi, tāpēc mēs visi sevi atdodam karjerai, nepaliek gandrīz nekam citam vieta, arī attiecībām, un tas viss tiek izmantots. Tas ir kā tirgus laukums, kur mums sevi ir jāpārdod un tas jāizmanto, lai piešķirtu sev vēl lielāku vērtību.”
Aktrise Marija Bērziņa: „Kaislība ne vienmēr ir vienlīdzības vārds ar mīlestību. Tur ļoti daudz cīņas ir, un cīņa nenozīmē, ka tā ir mīlestība.”
Izrādē Gētes laika kaislības pārceltas mūsdienās, kur darbība risinās atšķirīgo statusu simbolizējošās automašīnās. Klavigo kaislības režisors iecerējis izspēlēt traģikomēdijas žanrā.
Aktieris Kaspars Dumburs: „No sākuma mēģinājumos es tā kā mēģināju laist pa komēdijas līniju, lai tiktu uz tās, jo stāsts pats par sevi pamatā ir dramatisks, bet doma bija, ka stāsts ir uzrakstīts tā, ka komikss un farss ir iekšā.”
Teātra kritiķe Silvija Radzobe: „Šovakar redzētajā izrādē man bija tikai divas galvenās sajūtas. Man bija žēl, pirmkārt, aktieru un, otrkārt, man bija žēl Gētes. Traģēdija pārvērtās par komēdiju, kas apsmej nevis autoru, bet kas apsmej aktierus, kuri ir nostādīti no režijas ļoti neizdevīgās pozīcijās.”
Marija Bērziņa: „Tur ir pa druskai no visa, un Folkers to arī uzstāja, ka tas tā arī ir, jo mēs paši bijām vienā brīdī samulsuši, un viņš teica, ka tieši to arī grib, lai mēs katrs esam dažādi, un viņš saka, ka katrā traģiskā situācijā ir liela deva komikas."
Spāņu un franču ģimeņu kaislības uz skatuves risina arī Mārtiņš Egliens, Marija Linarte, Ivars Kļavinskis un Zane Dombrovska.
