Vēl lomās dzirdēsim Uldi Anži, Daigu Gaismiņu, Normundu Laizānu un citus pazīstamus aktierus. Mūziku komponējis Valdis Zilveris.
J.Poruka romāna darbība norit Rīgā 20. gadsimta sākumā, iezīmējot gan laikmeta ainu, gan spilgtu tēlu galeriju.
Pirms 12 gadiem Rūdolfs Plēpis Daugavpils teātrī iestudēja izrādi par Jāni Poruku - "Sapņu spēles jeb dvēseles kumēdiņi". Toreiz viņš pārlasīja visus J.Poruka darbus, un viņu ļoti ieinteresēja J.Poruka mazpazīstamais un arī vienīgais romāns "Rīga", kurā darbība risinās pagājušā gadsimta sākumā. R.Plēpim šis darbs šķita kā rakstnieka dvēseles kliedziens, kurā viņš izteicis to, ko nav varējis ietilpināt dzejā un savos stāstos un novelēs: "Tur ir tik daudz mūsdienīgu domu, un liekas, ka viņš šo romānu rakstīja tā kā ar savām sirds asinīm, jo viņš ir ļoti daudz no personiskā tur ielicis. Dīvainā kārtā tas teksts izklausās ļoti mūsdienīgi".
Rūdolfs Plēpis romānam izveidojis dramatizējumu un pats arī iestudējis Radiotēatrī. Iestudējuma centrā ir Roberts Landens - bagāta rūpnieks dēls, kuram ir ļoti daudz dots, taču viņš alkst un sapņo pēc kā tāda, ko dzīve nekad viņam nespēj piepildīt. Rūdolfs Plēpis uzskata, ka Roberta Landena dzīves izjūta sasaucas ar ļoti daudzu cilvēku izjūtām arī šodien - viņš dzīvo ilūziju pasaulē, maldās dzīvē un attiecībās, līdz izlemj laimi meklēt pasaulē. Kā uzskata Rūdolfs Plēpis - laimes nebūs nekur, kamēr cilvēks neatradīs pats sevi: "Man tas kaut kā tā ļoti aizķērās šī prombraukšana un sevis meklēšana kaut kur citur, kas, manuprāt, ir ļoti raksturīga tieši šodien, ka cilvēks jau vispirms ar sevi netiek galā. Tas, kas notiek ārpusē, tas ir otršķirīgi. Man liekas, ka tas ir tas lielākais iemesls un lielākā traģēdija, kāpēc cilvēki brauc prom, jo nevar šeit sevi atrast. Līdz ar to man likās ļoti aktuāla tēma".
Ļoti būtiska loma iestudējumā būs tieši Rīgas tēlam. Ar galvenajiem varoņiem varēsim pabūt 20.gadsimta sākuma Rīgā, paceļot pa Ķeizardārzu, Bastejkalnu, pabūt gan dārgos naktslokālos, kur uzdzīve sit augstu vilni, gan pavisam nabadzīgajā Rīgā. Iestudējuma skaņu režisors Ungars Savickis atzīst, ka arī šai ziņā varēsim pārliecināties - laika distance neko būtisku Rīgas tēlā nav mainījusi: "Tajos laikos cilvēki brauca uz Berlīni, tagadējos brauc uz Īriju. Rīga vienmēr ir bijusi kontrastu pilsēta. Bagāti naktslokāli un nakts klubi, kā tagad tos sauc, dārgi krogi, un blakus ir cilvēki, kuri dzīvo vienkārši nožēlojami. Apmēram par to ir tas stāsts, nu, Rīga - tāda tā ir. Tajā iestudējumā tur tāds viens personāžs, tāds Vītols, tas tāds jauns censonis, arī viņš brauc projām, bet viņš brauc, lai iemācītos un atbrauktu. Viņš grib padarīt Rīgu gaišāku. Viņam tur milzīgi plāni. Bet tie ir tādi daži cilvēki, bet pārsvarā, kā mēs dzīvojām, tā mēs dzīvojam. Tā kā nemeklējiet nekādus tur īpašus nezināmus faktus, jo tāda ir Rīga."
Iestudējumam speciāli mūziku komponējis Valdis Zilveris, un tā kalpo gan kā Rīgas noskaņu atainotāja, gan iestudējuma varoņu emocionālo stāvokļu raksturotāja. Iestudējuma "Sveiki, Rīga" pirmā daļa radio 1. programmas ēterā skanēs sestdien, 2. februārī.
